Organizators Latvijā: Pasaules hokeja čempionāta rīkošana divās valstīs kļuvusi ļoti sarežģīta

Pasaules čempionāts hokejā Rīgā un Minskā strauji tuvojas un līdz pirmajam iemetienam palicis vairs tikai pusgads, tomēr joprojām nav skaidrs, kur un kā turnīrs notiks. Hokeja sabiedrība atklāti paudusi vēlmi pasaules čempionātu pārcelt prom no Baltkrievijas, kas teorētiski varētu nozīmēt visa turnīra uzņemšanu Latvijai. Čempionātu rīkotāju SIA „Hokeja akadēmija” valdes priekšsēdētājs Edgars Buncis sarunā ar LSM.lv atzina, ka vietējiem organizatoriem informācija ir ne vairāk kā publiskajā telpā, bet situācija ir izveidojusies ļoti sarežģīta.

ĪSUMĀ:

Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) jau vairākus mēnešus izvairīgi komentē jebko, kas saistīts ar pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievijā. Neapmierinātība par čempionāta norisi sākās augustā vienlaicīgi ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un tām sekojošajiem protestiem valstī. IIHF vadītājs Renē Fāzels ilgstoši nevēlējās sniegt konkrētu atbildi par čempionāta rīkošanu Minskā, sakot, ka IIHF nav politiska organizācija. Atbalstu Baltkrievijai izteikusi Krievija, savukārt citas valstis, piemēram, Somija, aicinājušas čempionātu pārcelt.

IIHF padomes sēdē 18.novembrī tika solīts gala lēmums par čempionātu, taču tas tā arī netika sagaidīts, organizācijai sakot, ka nepieciešams papildu laiks situācijas izvērtēšanai.

Arī Latvijas organizatori ceturtdien vēl nebija iepazīstināti ar lēmuma argumentāciju.

„Pašlaik esam redzējuši un saņēmuši tikai to informāciju, kas ir publiski pieejama, nekāda skaidrojuma vai argumentācijas no viņu [IIHF] puses nav bijis. [IIHF] padome šodien [ceturtdien] turpina sanāksmi, cerams, pēc tās kaut ko vairāk zināsim,” teica Buncis.

Čempionāta rīkošana Latvijā vismaz pagaidām turpinās kā plānots, taču Buncis nenoliedz, ka neskaidrība ietekmē darbu. „Mēs cerējām, ka būs kaut kas vairāk definēts un pateikts, bet tas, kas pagaidām ir zināms, tas liekas diezgan likumsakarīgi,” viņš paskaidroja. 

Iespēja Latvijai vienai pašai uzņemt čempionātu pēdējo nedēļu laikā kļuvusi arvien reālāka,

neoficiāli izskanot informācijai, ka IIHF sponsori izdarot spiedienu uz organizāciju, piedraudot pārtraukt atbalstu, ja čempionāts notiks Baltkrievijā. Visa čempionāta norise Latvijā no teorētiskas varbūtības kļuvusi par itin reālu scenāriju un tas izdarīs vērā ņemamas korekcijas organizatoru plānos.

"Ja gadījumā Latvijai vienai pašai jāuzņem čempionāts, tad tehniskie jautājumi, to sagatavošanas un sakārtošanas process aizņemtu apmēram sešus mēnešus. Ir jāveic dažādas pārbūves, ģērbtuvju izveide un citi darbi,” paskaidroja Buncis. „Sešu mēnešu tehniskais izpildījums nav vienīgais šajā situācijā – ja lēmums ir par labu čempionāta rīkošanai tikai Latvijā, ir ļoti detalizēti jāizskata finanšu jautājums. Mēs kā organizatori tik liela mēroga pasākumu nevaram sarīkot tieši no finansiālā skatupunkta,” risināmos jautājumus čempionāta sarīkošanā iezīmēja Buncis.

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums „Sporta Studija” ziņoja, ka čempionāta sarīkošana Latvijā šobrīd izmaksā aptuveni 8 miljonus eiro, savukārt Baltkrievijas daļas pārņemšana nozīmētu vēl apmēram 5 miljonu tēriņus. Buncis ne noliedz, ne apstiprina šādu skaitļu patiesumu, sakot, ka

par konkrētām izmaksu summām runāt varēs brīdī, kad būs pieņemts gala lēmums.

Tomēr zināms, ka aptuveni 90 procentus čempionāta izmaksu plānots segt no ienākumiem, kas gūti no biļešu tirdzniecības. Taču skatītāju klātesamība tribīnēs pavasarī nebūt nav garantēta un Buncis nenoliedz, ka tas nozīmē sarunas ar IIHF par to, kā segt izmaksas.

"Tas nav tikai mūsu kā organizatoru jautājums, tas ir visas hokeja pasaules jautājums. Visi apzinās, ka divus gadus pēc kārtas čempionāta nerīkošana var būtiski ietekmēt paša sporta veida attīstību. Ja gadījumā šīs te pandēmijas rezultātā skatītāji nevar būt tribīnēs, tas nav tikai mūsu jautājums, tas ir arī IIHF jautājums – kādā veidā šo turnīru organizēt. Ja tas būs "burbuļa" formātā, tad arī viņiem no savas puses jāiesaistās šī čempionāta rīkošanā,” teica Buncis.

Latvijai pilnībā uzņemot pasaules čempionātu, radīsies nepieciešamība pēc vēl vienas spēļu arēnas.

Šobrīd turnīra prasībām Latvijā atbilst tikai „Arēna Rīga”, bet jau iepriekš publiski izskanēja informācija par pagaidu ledus halles izveidi, līdzīgi, kā tas tika darīts 2006.gada turnīra laikā.

"Sporta Studija” vēstīja, ka pagaidu ledus halle čempionāta vajadzībām varētu tapt pie „Elektrum” Olimpiskā sporta centra Rīgā. Buncis informāciju nenoliedz, sakot, ka plašākās detaļās ieslīgt šobrīd nevar, jo nav zināms vai šāda halle vispār būs vajadzīga.

"Šobrīd nianses negribētu stāstīt, jo vēl ir garš ceļš ejams līdz šāda risinājuma iespējamībai – lēmums no IIHF, vienošanās, finanšu jautājumu risināšana un tikai tad varēs runāt, ka tas varētu izskatīties. Tīri teorētiski tāds plāns ir izstrādāts, tas nav tikai mūsu birojā zīmēts, tas ir izstrādāts sadarbībā ar arhitektu biroju. Varu pateikt, ka, ja būs iespēja rīkot ar skatītājiem, tad šis risinājums paredz aptuveni 6200 skatītāju vietu,” atklāja čempionāta organizators. „To visu būtu iespējams izdarīt noteiktajā laikā, proti, sešos mēnešos.”

Pasaules čempionāta kopīga rīkošana ar baltkrieviem kārtējo triecienu saņēma nedēļas sākumā, kad kaimiņvalsts hokeja federācijas prezidents Dmitrijs Baskovs tika iekļauts Latvijas "melnajā sarakstā", liedzot viņam iebraukšanu Latvijā. Viņš tiek saistīts ar uzbrukumu opozīcijas aktīvistam Romānam Bandarenkam, kurš pēc tam gāja bojā. Arī Latvijas pusei par šo situāciju ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

"Tā situācija ar baltkrievu kolēģiem ir jau aizgājusi diezgan tālu. Mūsu pusē šobrīd nav skaidrība, kas un kādā veidā ir noticis. Tas dara bažīgu. Nav jāgaida, kamēr valdība mums kaut ko piespiedīs, mēs paši ļoti labi apzināmies situāciju un tā nav normāla. Mums paredzēts tuvāko dienu laikā sasaukt Latvijas hokeja federācijas valdi, kur šo jautājumu izdiskutēt. Bet domāju, ka mēs ar valdību esam kopā vienā laivā, lai šo čempionātu noorganizētu un mums jākonsultējas ar viņiem, kā rīkoties un kā būtu pareizāk,” sarežģīto situāciju raksturoja Buncis. „Svarīgi saprast, kā ir pareizāk ne tikai valdībai, bet arī hokeja federācijai un sabiedrībai, jo šis čempionāts kļūst par tādu diezgan lielu izaicinājumu.”

Baskova gadījumā baltkrievi nav pūlējušies informēt kolēģus Latvijā, kas tad īsti noticis un, vai viņš tik tiešām šajā notikumā ir iesaistīts. „Šajā situācijā satrauc ne tik ļoti tas, ka viņš [Baskovs] nevar iebraukt Latvijā. Vairāk satrauc tas, kādā situācijā viņš ir iekļuvis. Kas man šķiet nepareizi un sarežģīti – no vienas puses, šī vaina nav pierādīta, bet uz mūsu jautājumiem, kas un kā ir noticis, nekādu noliegumu neesam saņēmuši,” informēja Buncis.

„Sadarbība kļūst arvien sarežģītāka un grūtāka. IIHF par to ir informēta un zina visu šo situāciju.

Ceru, ka tuvākajā laikā ar sadarbības partneriem un IIHF nonāksim pie kāda saprātīga risinājuma.”

Citu valstu hokeja federāciju vadītāji pauduši neapmierinātību ar IIHF nespēju pieņemt lēmumu un arī Buncis atzīst, ka čempionāta organizatori vēlas pēc iespējas ātrāku risinājumu. „Es ļoti ceru, ka visa šī situācija eskalēsies un attīstīsies ātrāk nekā visas iepriekšējās. Mēs tuvojamies pēdējam termiņam, kad čempionātu var noorganizēt. Pašreiz šī organizēšana divās valstīs, manā skatījumā, ir ļoti sarežģīta un gandrīz neiespējama,” uzskata čempionāta organizators.

Vēlu ceturtdien vakarā zviedru mediji ziņoja, ka viss čempionāts varētu tikt pārcelts uz Kanādu, kā rezultātā spēles nenotiktu arī Latvijā. Savukārt vairāki respektabli mediji, tostarp, „Sports Illustrated” ziņoja par Minskas grupas pārcelšanu uz Maskavu, otrai grupai paliekot Rīgā. IIHF viceprezidents Kalervo Kummola šo informāciju Somijas medijos noliedzis, sakot, ka čempionātu rīkot Krievijā būtu absurds epidemioloģiskās situācijas valstī dēļ. Turklāt mediji ziņoja, ka IIHF prezidents Fāzels devies uz Krieviju, lai par to vienotos, taču Krievijas hokeja federācijas vadītājs Vladislavs Tretjaks atrodas Cīrihē un viņš ir viens no IIHF Padomes locekļiem, kuriem ir balstiesības lēmumos par čempionāta rīkošanu.

Pasaules čempionāta rīkotājiem un hokeja sabiedrībai tikmēr jāapbruņojas ar pacietību, gaidot IIHF nākamos lēmumus.

Iekšējie dokumenti paredz, ka gala lēmumam par čempionātu jābūt pieņemtam janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Hokejs
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt