ĪSUMĀ:
- Zemas bērnu hokeja izmaksas palīdz strauji attīstīties Latvijas konkurentei Dānijai
- Kavēšanās prioritāro sporta veidu noteikšanā ietekmē izredzes uzlabot hokeja pieejamību
- Pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi veicinājuši jauno hokejistu došanos uz ārzemēm
- Latvijas Hokeja federācijā izmaksu mazināšanu uzskata par valsts un pašvaldību uzdevumu
- Rīgas "Dinamo" izveidošana izlases panākumus nav veicinājusi
- Ledus haļļu skaita pieaugums nodrošina hokeja popularitāti, izmaksas arvien augstākas
Pekinā hokeja valstsvienība spēlēja tieši 20 gadus pēc nacionālās izlases atgriešanās olimpiskajā apritē, kas notika Soltleiksitijā un ir labs atskaites punkts spēku samēru izvērtēšanai pēdējos pārdesmit gados. Latvijas izlasei Ķīnā bija piektais olimpiskais turnīrs, un tikai vienā gadījumā – 2014. gadā Sočos – ir izdevies sasniegt ceturtdaļfinālu.
Salīdzinājumam – Latvijas izlasi Pekinā izslēgšanas pirmajā kārtā pieveikusī Dānija olimpiskajās spēlēs debitēja tikai 2022.gadā, un jau ar pirmo piegājienu kvalificējās ceturtdaļfinālam. 2003. gadā dāņi pasaulē atgriezās elitē pēc 54 gadus ilgas cīnīšanās zemākās divīzijās.
Lai arī spēku samēri joprojām ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem, tomēr dāņu pārākums sāk iezīmēties arvien nepārprotamāk.
Kaut vai tādā mērauklā kā Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāju skaits. Dāņiem šosezon NHL ir pieci hokejisti, bet nesen vēl bija septiņi. Latvijai septiņi NHL hokejisti nav bijuši kopš 2001. gada janvāra.
Galvenais Dānijas hokeja uzplaukuma avots ir mazās izmaksas bērnu hokejā. Dānijā strādājošais treneris Toms Strauss atklāja, ka ledus stunda bērniem maksā 2,70 eiro, kamēr Latvijā summas galvenokārt rakstāmas ar trim cipariem – sākot no 150 eiro mēnesī un uz augšu. Lēto ledu Dānijā var nodrošināt ar brangām pašvaldību dotācijām. Arī Latvijā vietām pašvaldības aktīvi līdzdarbojas hokeja izmaksu mazināšanā, tomēr tā ir pašu vietvaru iniciatīva, nevis nostādīta sistēma.
Hokeju pieejamāku varētu padarīt tā iekļaušana valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu lokā. Diemžēl darbs prioritāšu noteikšanā rit jau ceturto gadu un ir nonācis strupceļā, tā arī nespējot vienoties par kritērijiem.
Jau pērnajā pavasarī Latvijas Televīzija vēstīja, ka Latvija ir viena no pasaulē dārgākajām valstīm hokeja apguvei, turklāt ievērojami dārgāka nekā tuvākajām sāncensēm Norvēģijai, Dānijai, Vācijai un Šveicei.
Latvijas hokeja izlases konkurētspējai nākotnē noteikti par labu nebūs nākuši arī pandēmijas laika ierobežojumi.
Apmēram 180 jauno hokejistu Latviju pametuši neplānoti agri. Piemēram, norvēģu klubi, cīnoties par talantīgākajiem latviešu jaunajiem spēlētājiem, vecākiem pat piedāvāja darbu Norvēģijā. Visi šie faktori rada risku, ka aizbraukušie jaunie hokejisti starptautiskā līmenī vēlāk spēlēs citu valstu izlasēs.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdes loceklis Viesturs Koziols uzskata, ka hokeju lētāku pieejamībā varam padarīt tikai ar valsts un pašvaldību atbalstu.
"Mēs nevaram cerēt, ka mazajos klubos, kuros aug bērni, viņiem būs lielie sponsori, kuri dos simtus tūkstošu, lai vecākiem nebūtu jāmaksā 200–300 eiro, bet simboliski 15 eiro mēnesī. Tas nenotiks," teica Koziols. "Tas ir tikai valsts un pašvaldību uzdevums."
2010. gadā Vankūveras olimpisko spēļu astotdaļfinālā Latvija piespieda čehus spēlēt papildlaiku. Tobrīd būtisku daļu izlases kodola veidoju Rīgas "Dinamo" hokejisti, kas ikdienā kopā spēlēja otro sezonu.
Daudziem šķita, ka Rīgas "Dinamo" faktors ilgtermiņā vairos Latvijas izlases konkurētspēju.
Kopš dibināšanas 2008. gadā "Dinamo" reklāmas ieņēmumos guvuši apmēram 145 miljonus eiro. Summa ir aptuvena, taču balstīta uz gada pārskatos uzrādītajiem reklāmas ieņēmumiem.
Ņemot vērā, ka "Dinamo" bērnu hokeja skola pastāvēja neilgu brīdi, tad lielākā daļa šīs iespaidīgās summas ir tērēta jau sevi apliecinājušiem hokejistiem. Spriežot pēc Latvijas izlases rezultātiem, grūti runāt par būtiskiem uzlabojumiem.
Ērā Pirms "Dinamo" Latvijas izlase labāko astoņnieku pasaules čempionātos sasniedza trīs reizes – 1997., 2000. un 2004. gadā. "Dinamo" ērā 14 gadu laikā tas izdevies divas reizes – 2009. un 2018. gadā, kā arī Sočos iekļūts olimpisko spēļu labāko astoņniekā.
Var tikai spekulēt, kādi būtu rezultāti, ja Latvijas izlases kodolam nebūtu dota iespēja spēlēt Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Maz ticams, ka rezultāti būtu labāki, bet – vai arī krasi sliktāki? Zīmīgi, ka no šobrīd NHL spēlējošajiem Latvijas hokejistiem nevienam nav bijusi saistība ar "Dinamo".
Kopš olimpiskās debijas Soltleiksitijā Latvijā ir ievērojami audzis ledus haļļu skaits. Latvijas Ledus haļļu asociācijas mājaslapā atrodama informācija par 23 ledus laukumiem. 2002. gadā tādi bija tikai astoņi.
Haļļu skaits ir veicinājis masveidību gan bērnu, gan amatieru hokejā, palīdzot sporta veidam nosargāt augstos popularitātes rādītājus, bet nav atstājis būtisku ietekmi uz Latvijas izlases konkurētspēju.
Arī tam viens no iemesliem ir bērnu hokeja dārdzība, jo var tikai zīlēt, cik daudz talantīgu bērnu ne reizi dzīvē tā arī nav uzvilkuši slidas prāvo izmaksu dēļ.
