Iegūtā izglītība Cinkam ļauj darboties organizāciju psihologa profesijā, bet hokejs pašlaik viņa dzīvē aizņem vairs tikai nelielu daļu, piedaloties kā ekspertam televīzijas studijā Rīgas "Dinamo" spēlēs.
Ronalds atceras, ka savulaik ticis dēvēts par "Dinamo" jauno talantu un skanējis tas ,glaimojoši, tomēr hokejistam pašam sava spēle nepatika. Arī treneri nebija īsti apmierināti un Cinks nesaskatīja, kā visu varētu pagriezt otrādi. "Bija diezgan bezcerīga sajūta," viņš atceras.
Cinkam pēc aiziešanas no ''Dinamo" bijusi sajūta, ka viss ir beidzies un hokejam jāpārvelk krusts. Turklāt ārpus laukuma viņš salauza žokli un slimnīcā bija laiks lasīt grāmatas un pārdomāt dzīvi. Sākotnēji Ronaldam šķita, ka viņš īsti nezina, ko darīt tālāk, jo neko ārpus hokeja nemāk. Arī Ronalda mamma mudināja dēlu tomēr padomāt, un sekoja atziņa, ka psiholoģija būtu interesanta joma.
Karjerai hokejā strauji pavēršoties uz slikto pusi, Cinks izdomāja, ka studēs. Pirmie četri gadi pagāja bakalaura programmā, tolaik vēl spēlējot Latvijas virslīgā un trenējot bērnus. Tam gan sekoja lēmums no hokeja attālināties. Pašlaik, mācoties doktorantūrā, Cinkam vilinošs šķiet psiholoģijas pasniedzēja darbs, kā arī pētniecība, un viņš pieļauj, ka varētu specializēties sporta psiholoģijā.
Hokejista sajūtas Ronaldam gan nav zudušas, un viņš saka, ka tie, kas paši nav spēlējuši, mēdz nesvarīgas lietas laukumā uzskatīt par svarīgām. Viņš arī uzsver, ka sportā ir nekontrolējams veiksmes un neveiksmes faktors, kas nav atkarīgs no sportista darbības laukumā. Ne visi to spēj pieņemt un izprast, jo cilvēkiem nepatīk pieņemt situāciju, ka nav iespējams visu racionāli izskaidrot.
