ĪSUMĀ
- Teodora Bļugera pārstāvētajai Pitsburgas "Penguins" nepieciešams iemetienu speciālists
- Elvja Merzļikina labais sniegums vārtos sarežģī Kolumbusas "Blue Jackets" izvēli
- Zemgum Girgensonam iespējama pārcelšanās prom no Bufalo "Sabres"
- Otavas "Senators" neveiksmīgās sezonas dēļ Rūdolfam Balceram neparedz drīzu atgriešanos NHL komandā
- Klubu varētu mainīt arī kādi NHL lielmeistari
Teodors Bļugers un Pitsburgas „Penguins”
Pērnajā sezonā izslēgšanas spēles Pitsburgas hokejistiem beidzās priekšlaicīgi – sērijā 0-4 pret Ņujorkas „Islanders”. Problēma bija nevis zaudētajā sērijā, pat ne rezultātā, bet gan tajā, kā „Penguins” spēlēja – komanda izskatījās pilnīgi bez iedvesmas. Tā, it kā viņiem būtu vienalga. „Islanders” pa laukumu lidoja, kamēr „pingvīni” izskatījās pilnīgi bezspēcīgi. Pēc neveiksmīgās sērijas komandas kapteinis Sidnijs Krosbijs paziņoja, ka tā spēlēt nedrīkst un viņam pašam ir jābūt labākam, lai nekas tāds neatkārtotos.
Krosbija vārdi acīmredzami ir sadzirdēti – „Penguins” atkal spēlē kā komanda, kas reāli pretendē uz Stenlija kausu. Komanda atrodas Metropolitēna divīzijas vadībā un soļo pretī „play-off” mačiem, taču atslābt nedrīkst, jo šajā divīzijā uz trīs vietām Stenlija kausa izcīņā ir sešas pretendentes.
Lai nu kā, „Penguins” šobrīd ir pieskaitāma favorītēm cīņā par Stenlija kausu un skaidrs, ka viņu mērķis ir spēlēt vēl jūnija sākumā. Parasti šādas komandas pirms maiņu termiņa beigām veic darījumus, lai pastiprinātu kādu vājo vietu vai iegūtu spēlētājus tā saucamajam „sastāva dziļumam”. „Penguins” savu gājienu veica, no Minesotas „Wild” iegūstot malējo uzbrucēju Džeisonu Zukeru. Hokejists Minesotā visai stabili vāca ap 40 punktiem sezonā un viņš spēj gūt punktus gan pats ar metienu, gan izkārtojot pozīcijas partneriem ar piespēlēm. Zukers ir pieklājīga līmeņa hokejists spēlē aizsardzībā, kas izslēgšanas mačos ir būtiski.
Pitsburga, iespējams, varētu veikt vēl kādu darījumu, lai iegūtu kādu „lomas” spēlētāju.
Visizteiktākā vajadzība varētu būt centra uzbrucēja postenī un aizsardzībā. Lai arī uz papīra centrs ir ļoti iespaidīgs – Krosbijs, Jevgeņijs Malkins un Teodors Bļugers, tomēr šeit varētu vēlēties uzlabojumu. Kāpēc?
Vājā vieta ir Bļugera spēle iemetienos.
Latvijas hokejists pasaules čempionātā dominēja iemetienu punktos, bet Pitsburgā viņam sekmējies stipri viduvēji – 45% uzvarētu iemetienu nav spīdošs rādītājs. Turklāt Bļugers ir komandas līderis, darbojoties mazākumā – viņš mazākumā uz ledus pavadījis vidēji divarpus minūtes (2:25) spēlē, kas ir pārliecinoši lielākais laiks starp visiem komandas hokejistiem. Zaudējot iemetienu mazākumā, pretinieks uzreiz tiek pie iespējas uzbrukt, kas agri vai vēlu maksās vārtus. Ja uzvari iemetienā, rodas iespējas ripu pieturēt vai mest pāri laukumam, „dedzinot” laiku.
Elvis Merzļikins, Matīss Kivlenieks un Kolumbusas „Blue Jackets”
Kolumbusas kluba ģenerālmenedžera Jarmo Kekelainena situācija ir neapskaužama. Pirms gada klubs gāja „uz visu banku”, no Otavas iemainot Metu Dušeinu un Raienu Dzingelu. Darījums attaisnojās daļēji – Kolumbusa 1.kārtā šokēja Tampabejas „Lightning”, bet pēc tam izstājās nākamajā kārtā. Tā bija komandas pirmā uzvarētā „play-off” sērija tās vēsturē, kas pats par sevi ir panākums. Tomēr vasarā Kolumbusu pameta Dušeins, Dzingels, arī abi līderi Artemijs Panarins un Sergejs Bobrovskis, tāpēc šogad no Kolumbusas neviens negaidīja lielus panākumus.
Laba vārtsargu spēle klubu pacēlusi krietni augstāk nekā gaidīts – „Blue Jackets” ir turpat uz izslēgšanas spēļu robežas. Un tieši tas rada vislielākās problēmas, jo jāizvēlas, ko darīt. Saglabāt esošo sastāvu un cerēt, ka izdosies iekļūt Stenlija kausā, vai arī veikt kādu maiņu, pastiprinoties un upurējot nākotni. Ja kaut ko maini un iekļūsti „play-off”, tad tas ir attaisnojies, bet, ja ne, darījums izskatīsies sliktāk.
Kolumbusa var izvēlēties gan vienu, gan otru ceļu. Februārī komanda spēlējusi nepārliecinoši, mēneša vidū divas nedēļas nespējot uzvarēt.
Arī Elvis Merzļikins, kurš janvārī darbojās kā ķieģeļu siena, februārī ir nedaudz nolaidies uz zemes un neglābj pārdabiskās situācijās.
Traumas dēļ teju visu atlikušo regulāro sezonu nespēlēs aizsardzības balsts Sets Džounss. Komandas vadībai ir par ko palauzīt galvu, jo viņu situācija ir ļoti sarežģīta, bez acīmredzami laba risinājuma. Ja tiks saņemts labs piedāvājums, no Kolumbusas varam sagaidīt kādu darbību, bet lielām maiņām nevajadzētu notikt un ieguvumi varētu būt „sastāva dziļuma” stiprināšanai.
Zemgus Girgensons un Bufalo „Sabres”
Šis ir jau kārtējais gads, kad „Sabres” beidzot bija jāiekļūst izslēgšanas spēlēs un, visticamāk, šis būs kārtējais gads, kad tas nenotiks. Līdz sezonas beigām visām komandām ir aptuveni 20 spēles, un „Sabres” 10 punktu deficīts līdz „play-off” pozīcijām kļūst arvien neatspēlējamāks. Sezona iesākās cerīgi, bet kopš novembra komanda spēlējusi viduvēji, uzvarām mijoties ar zaudējumiem.
„Sabres” pirms maiņu termiņa beigām varētu būt aktīva, cenšoties atbrīvoties no hokejistiem, kam pēc sezonas beidzas līgums.
„Sabres” rindās tādu ir vairāk nekā desmit, viens no tiem Zemgus Girgensons. Latvijas hokejists aizvada vienu no labākajām sezonām, būdams „Sabres” mazākuma speciālists. Starp uzbrucējiem viņam ir vislielākais spēles laiks mazākumā. Girgensona dotības mazākumā varētu būt interesantas daudzām „play-off” komandām, tāpēc viņš ir pievilcīgs mērķis. Tiesa, Latvijas hokejists izslēgšanas mačos nav spēlējis kopš 2013.gada.
Kombinācijā ar kopējo „Sabres” līgumu situāciju Girgensona maiņa nav nereāla. „Sabres” apskatnieks Džons Vogls sarunā ar lsm.lv teica, ka
Bufalo vienībai pēc sezonas jāpagarina līgumi ar ļoti daudziem spēlētājiem, un Girgensons ne tuvu nebūs pirmā prioritāte.
Algas palielinājumu gaida Viktors Olofsons, Sems Reinhārts, Džimijs Vīsijs un vēl vairāki hokejisti. 2021.gadā jauns līgums jādod Rasmusam Dalīnam. Pat gribēdami, „Sabres”, iespējams, nevarēs atļauties Girgensonu. Arī viņš vēlēsies vismaz tādu pašu atalgojumu.
„Sabres” ir daudz citu hokejistu, kurus censties „iesmērēt” citiem, taču nevajadzētu pilnībā izslēgt iespēju, ka Girgensons sezonu pabeidz citā kreklā. Iespēja nav liela, bet tāda ir. Viņš varētu būt ļoti vērtīgs papildinājums kādā lielākā maiņā, bet arī pats Girgensons savu vērtību NHL ir apliecinājis un kāda komanda varētu censties iegūt tikai latviešu hokejistu vienu pašu. Zemgus sezonā 60 spēlēs ir iemetis 10 vārtus un piecreiz rezultatīvi piespēlējis. Ja viņš paliks Bufalo līdz sezonas beigām, ar interesi varēsim gaidīt jūliju un brīvo aģentu tirgus atvēršanos.
Rūdolfs Balcers un Otavas „Senators”
Kanādas galvaspilsētā viss ir diezgan vienkārši – „Senators” nodarbojas ar tā saucamo „tankošanu”. Ar šo terminu Ziemeļamerikā apzīmē komandas, kuru primārais mērķis ir nevis uzvaras, bet pēc iespējas augstāka izvēle jauno spēlētāju draftā. Un uzvaras Otavai šobrīd vajag vismazāk. Komanda atrodas dziļā pārbūves procesā, tāpēc jaunu, talantīgu hokejistu piesaiste ar drafta izvēlēm ir ne tikai vēlama, bet ļoti vajadzīga.
Līdz maiņu termiņa beigām „Senators”, visticamāk, centīsies šķirties no sava rezultatīvākā uzbrucēja Žana-Gabriela Pažo. Otavā neaizskarami ir tikai pāris hokejisti, piemēram, Tomass Šabo un Breidijs Tkačuks. Visi pārējie ir vairāk vai mazāk pieejami.
Kas attiecas uz Rūdolfa Balcera situāciju, varētu rasties jautājums, kāpēc viņu patur Amerikas hokeja līgā (AHL), ja viņš tur dominē? Tieši viņa dominances dēļ – AHL komandā Belevilas „Senators” viņš ir viens no komandas līderiem, gūstot vairāk nekā vienu punktu vidēji spēlē, savukārt komanda ir starp vadošajām AHL un viņu mērķis ir cīņa par Kaldera kausu.
No Latvijas izlases perspektīvas tas nav labi, jo Balcers pavasarī varētu būt aizņemts klubā. Otavas ģenerālmenedžera Pjēra Doriona redzējums ir skaidrs – nav nekādas jēgas jaunos hokejistus iemest NHL komandā, kur viņiem būs epizodiska loma trešajā vai ceturtajā maiņā, turklāt viņiem būtu jāspēlē komandā, kas pārsvarā zaudē. Labāk ļaut viņiem spēlēt galvenās vijoles AHL, kur var nobriest līderu lomai un izcīnīt panākumus. Ar laiku šos hokejistus, tostarp Balceru, var iesaistīt galvenajā komandā, kur viņi, cerams, ienesīs uzvarētāju garu.
Skaļāki darījumi iespējami citās komandās
Arī citu komandu menedžeri lauza galvu, ko iesākt līdz 24.februārim. Iespējams, skaļākais vārds, kas uzpeld starp aizmainīšanas kandidātiem ir Vašingtonas „Capitals” vārtsargs Breidens Holtbijs. Viņš bijis ilggadējs „Capitals” panākumu kaldinātājs, bet, līdzīgi kā Bufalo, arī „Capitals” ir sarežģīta situācija ar līgumiem un Holtbijam varētu neatrasties nauda. Un viņiem jau ir aizvietotājs – Iļja Samsonovs, kurš skolojies Magņitogorskā, bet tagad sevi labi pieteicis NHL. Vairāki skaļāki darījumi jau notikuši, taču arī 24.februāris un maiņu termiņa pēdējās stundas var sagādāt lielus pārsteigumus, kurus iepriekš negaidījām.
