“Klubos skautu dalījums ir profesionālajos un amatieru skautos. Pro skauti – profesionāliem hokejistiem, kuri kādreiz ir draftēti, vai arī nedraftēti, bet amatieru skauti, kas uzlūko hokejistus nākamajiem draftiem,” skautu darbību izklāsta Vašingtonas “Capitals” ģenerālmenedžera asistents Ross Mahounijs.
“Mums kopumā ir desmit skauti – trīs Eiropā un pārējie Ziemeļamerikā. Un tad mums ir divi trīs cilvēki, kas strādā spēlētāju attīstības nodaļā. Viņi strādā ar hokejistiem, kurus jau esam savulaik draftējuši. Tie strādā ar spēlētājiem uz ledus un ārpus tā, lai spēlētāji kļūtu labāki,” stāstu turpina Mahoinijs.
“Mēs vērojam ļoti lielu skaitu hokejistu, un tad mēs pieņemam kopējus lēmumus un risinājumus, kuru rezultātā mēs nonākam pie vienota lēmumu par konkrētiem hokejistiem. Tā arī laikam ir tā “odziņa” skautu darbā,” atklāj Čikāgas “Blackhawks” skauts Andrejs Nikolišins.
Nikolišins pastāstīja, ka laikā, kad pats vēl bijis hokejists, skautu bijis mazāk. Bet tagad, piemēram, Krievijā, daudz vairāk bērnu nodarbojas ar hokeju, nekā iepriekš. Palielinājies arī hokeja komandu skaits. “Ja agrāk Krievijā liels komandu skaits bija lielajās pilsētās, piemēram, Maskavā un Sanktpēterburgā, tad tagad daudz komandu ir Krievijas mazajās pilsētās, kur puikas spēlē un ir sapulcināti hokeja talanti. Tāpēc mums tagad ir jāceļo vairāk, lai redzētu klātienē vairāk spēļu,” atklāja “Blackhawks” skauts. Nikolišins pastāstīja, ka skauti vidēji mēnesī noskatās 20-30 spēles.
Arizonas “Coyotes” skauts Tīls Flovlers atklāj: “Mēs mēģinām klātienē noskatīties pēc iespējas vairāk spēļu, tāpēc kā skauti mēs daudz ceļojam.” Viņa plānots uzreiz pēc sarunas bija doties uz Zviedriju, tad uz Vāciju, bet pēc tam uz Čehiju. “Mēs dodamies turp, kur spēlētāji dodas. Piemēram, šis pasaules čempionāta turnīrs Minskā ir lielisks. Mēs redzēsim trīs spēles, tāpēc šis brauciens ir tā vērts,” piebilst Flovers.
“Hokejs mainās, ja mainās noteikumi.
Pirms 15-20 gadiem mazāka auguma aizsardzības spēlētājam bija mazas iespējas spēlēt NHL,
jo bija vairāk ķeksēšanas, pieturēšanas un spēka paņēmienu – varēja spēlēt tikai lielāki un stiprāki spēlētāji. Un es domāju, ka mūsdienu spēlē, kad noteikumi ir mainījušies, spēles ātrums ir kļuvis tik ātrs, ka spēlētājam ir vajadzīgs labs ātrums ne tikai kājās, bet arī jādomā ātri, jo spēle jāsaprot ļoti ātri,” teic Mahounijs.
“Pirms desmit gadiem Eiropa bija vieta, kur hokejs bija tehnisks, daudz slidošanas, kombicionāls. Savukārt NHL bija augumā raženi hokejisti un agresīva spēle. Taču tagad NHL spēle ir mainījusies, tai ir ātrums un nepieciešams daudz iemaņu. Tāpēc šobrīd ir īpaši svarīgs skautu darbs Eiropā, lai atrastu šos prasmīgos spēlētājus, kas varētu palīdzēt komandām Ziemeļamerikā,” teic Flovers.
“Capitals” ģenerālmenedžera asistents atklāj, ka ļoti svarīgi atcerēties, ka hokejsti ir cilvēki. Vienu gadu spēlētājs ir vienā līmenī, nākamgad viņš jau ir daudz spēcīgāks un lielāks. Un nav divu vienādu spēlētāju, tādēļ skauti hokejistus novēro jau kopš 17 – 19 gadu vecumā. Savukārt Mahounijs norādīja, ka viņi spēlētājus sāk vērtēt jau 16 gadu vecumā, jo draftā viņi nonāk jau 17, 18 vai 19 gadus veci.
Draftētie hokejisti reti kad uzreiz spēlē lielajā komandā.
“Pat (Aleksandrs) Ovečkins, kad pamanījām viņu, tad sāka spēlēt tikai pēc trim gadiem, kad viņam palika 20. Daudzi mūsu spēlētāji nav bijuši “Capitals” komandas hokejisti līdz 21, 22 gadu vecumam. Pārsvarā viņi vēl pāris gadus spēlē junioru komandās vai arī paliek spēlēt Eiropas komandās vēl divus trīs gadus. Savukārt daudzi dodas uz mūsu AHL komandu Heršijas “Bears”. Mums patīk nesteigties, un esam pacietīgi, lai zinātu, kad hokejists ir gatavs doties uz NHL un gatavs spēlēt un dot savu ieguldījumu komandai.
NHL vēl arvien ir īstu vīru līga.
Dažreiz jaunajiem hokejistiem ir lieli augumi, bet nav tā spēka, lai spēlētu pret 28 un 30 gadus veciem vīriem. Tāpēc mēs esam pacietīgi ar viņiem,” klāsta Mahounijs.
Arī Nikolišins uzsver, ka hokejisti ir dažādi – viens 18 gadu vecumā ir kā īsts vīrs, bet cits 25 gados ir kā bērns. Tāpēc arī nevarot apgalvot, ka 20 gadu vecumā var kļūt par hokejistu. “Daudzi puiši, kuri nenonāk draftā, pēc tam attīstās un nonāk skautu redzes lokā, bet ne draftam, bet jau kā pilnvērtīgi hokejisti, un ar viņiem tiek parakstīts brīvā aģenta līgums,” atklāj skauts.
Nikolišins stāsta: “Pastāv neliela gradācija, jo šajā U-20 čempionātā, kas notiek Minskā, šī vecuma puiši nonāks nākamā gada draftā. Tāpēc, vērojot šos jauniešus, ir nepieciešams paredzēt un uzminēt, vai šie hokejisti vēlāk spēs veiksmīgi pāriet no jauniešu hokeja uz pieaugušo. Tāpēc te ir daudz sarežģītāk, jo, kad jau ir pilnvērtīgs hokejists, tad ir vieglāk,” nianses atklāj “Blackhawks” skauts.
Flovers uzskata, ka labākais hokejista vecums ir 24 vai 25 gadi. “Eiropā mēs spēlētājiem dodam vairāk laika nobriest un attīstīties, taču Ziemeļamerikā laika hokejistiem ir mazāk. Ziemeļamerikā spēlētāji spēlē 12 mēnešus gadā, viņi vienmēr ir uz ledus. Bet Eiropā vasarās hokejisti bieži dara kaut ko citu. Varbūt tas ir iemesls, kādēļ Eiropas spēlētāji ir labāki, kad viņi ir vecāki, nekā 20 gados,” pamato Flovers.
Hokejisti ir kā prece, kurus var pārdot vai aizmainīt.
“Tā ir kā tāda valūta komandu rīcībā,” uzskata Nikolišins. Pirms drafta spēlētāji tiek vēroti vairākus gadus.
“Protams, ka katrai komandai ir savas nepieciešamības pēc konkrētiem hokejistiem. Viena komanda meklē aizsargu, cita vārtsargu, cita uzbrucēju. Tas jau arī atkarīgs no komandu algu griestiem, kādi jau ir līgumi ar esošajiem hokejistiem. Piemēram, Ovečkins parakstījis līgumu uz desmit gadiem, līdz ar to ir skaidrs, ka komanda ar viņu rēķinās šādā termiņā, un šai komandai vairs tuvākajā laikā nav vajadzīgs šāda līmeņa vārtu guvējs. Komandai tad, iespējams, vajadzīgs jauns saspēles veidotājs. Bet tas ir kā piemērs, lai saprastu, kas komandām nepieciešams konkrētos brīžos,” situāciju skaidro Nikolišins.
“Zviedrija un Somija ir jauniešu topa valstis, bet ir arī citas valstis Eiropā, kur hokejs labi attīstās un ir talantīgi hokejisti. Bet jāņem vērā, ka visi spēlē hokeju Zviedrijā un Somijā. Tikmēr, piemēram, Vācijā bērni vairāk nodarbojas ar futbolu, nevis ar hokeju. Manuprāt, tas ir atkarīgs no tā, cik cilvēku spēlē hokeju, cik tas ir populārs,” uzskata Flovers.
Savukārt Mahounijs uzsver, ka skautiem ir vienalga, no kuras valsts ir hokejists. “Mēs esam draftējuši hokejistu no Austrālijas, viņš pārcēlās spēlēt hokeju uz Čehiju. Viņš bija mūsu Stenlija kausa komandas sastāvā un piedalījās vairākās spēlēs. Mēs esam draftējuši somus, zviedrus, krievus… Kā es jau minēju – austrālieti, un Eiropas spēlētājus no dažādām valstīm. Mums vienalga, no kādas valsts spēlētājs nāk. Mēs vienkārši centīsimies atrast pēc iespējas labākos spēlētājus,” pauž Mahounijs.
Drafta ceremonijā ir septiņas kārtas. Tas nozīmē, ka katrai komandai ir septiņas izvēles. Kādai komandai maiņas darījumu dēļ izvēles tiesību skaits var būt arī lielāks vai mazāks. Bet kopumā drafta ceremonijā katru gadu tiek izvēlēti nedaudz vairāk par 200 hokejistiem. “No šiem 200 cilvēkiem, es domāju, NHL nokļūst kādi 10-20,” pauž Nikolišins. Bet viss ir atkarīgs no viņiem pašiem – kā viņi attīstīsies.
Skauti uzsver – viņi meklē ne tikai labus hokejistus, bet arī labus cilvēkus, kuri spētu strādāt komandā, ar kuriem būtu labi atrasties ģērbtuvē. Hokejistus, kuri ir labi ne tikai uz laukuma, bet arī ārpus tā.
