Pērnajā sezonā vārtsargiem reģistrēto smadzeņu satricinājumu skaits ir tikpat liels kā trīs sezonu summā līdz tam. Visvairāk šādu savainojumu 2017./2018.gada sezonā izraisīja ripas trāpījums pa aizsargmasku (10 gadījumi), bet divreiz pie vainas bija spēlētāju sadursmes. Retāk smadzeņu satricinājumu izraisīja nūjas sitiens pa masku vai ripas trāpījums rezerves vārtsargam.
NHL hokeja operāciju un vārtsargu aprīkojuma viceprezidents Kejs Vitmors atzina, ka pašlaik ir daudz neatbildētu jautājumu. "Vai tā ir viena gada anomālija vai kas cits? Mums tas jānoskaidro," viņš teica.
Hokeja speciālisti Ziemeļamerikā uzskata, ka viens cēlonis lielākam smadzeņu satricinājumu skaitam ir vārtsargu pieaugošā meistarība, tādēļ gūt vārtus ar zemu metienu kļuvis daudz grūtāk un ripa tiek mesta augstāk. Bieži vārtsargus savaino arī savas komandas spēlētāji treniņos, ko skaidro ar milzīgo konkurenci par vietu sastāvā, kas veicina hokejistu centienus ik mirkli darboties ar pilnu atdevi.
Pēc pieaugušā traumu skaita NHL paplašinās tehniskās prasības vārtsargu maskām. Pašlaik līgā ir spēkā 2014./2015.gadā noteiktais standarts, kas paredz maskai izturēt ar 120 kilometru stundā ātrumu lidojošas ripas trāpījumu, taču netiek noteikta trieciena ietekme uz vārtsarga veselību. Turklāt masku izgatavošanas tehnoloģijas pēdējos pārdesmit gados nav būtiski mainījušās, lai gan ir parādījušies jauni materiāli.
Izmaiņas testu noteikumos paredz mērījumus trieciena ietekmei uz vārtsargu pēc trāpījumiem no dažādiem leņķiem. Testos izmēģinās ar sensoriem aprīkotus manekenus.
Vārtsargu aizsargmasku testēšanu NHL plāno sākt četru līdz sešu nedēļu laikā, lai ar iegūtajiem rezultātiem sanāksmē pirms Zvaigžņu spēles varētu iepazīstināt līgas amatpersonas.
