Tampabejas „Lightning” ir aizvadītās sezonas čempioni, tāpēc viņu atrašanās finālā ir salīdzinoši saprotama un nevienu tas nepārsteidz. Monreālas „Canadiens” nonākšana tik tālu gan šokējusi daudzus – regulāro sezonu komanda pabeidza tikai 18. vietā visā līgā un „Canadiens” savāca mazāko punktu skaitu no visām komandām, kas iekļuva play-off. Vēl vairāk, divas komandas, kas nemaz neiekļuva play-off spēlēs, proti, Dalasas „Stars” un Ņujorkas „Rangers”, savāca par punktu vairāk nekā „Canadiens”, taču Monreālas klubs savā divīzijā bija 4. vietā, kas ļāva iekļūt Stenlija kausa izcīņā, kas, kā zināms, ir cita pasaule.
Citos apstākļos šāds fināls nemaz nebūtu iespējams – koronavīrusa dēļ šosezon tika izmainīts NHL nolikums, komandām spēlējot tikai savas divīzijas ietvaros un necīnoties pret visām līgas komandām, kā tas bijis ierasts.
Ņemot vērā divīziju sadalījumu, Kanādas divīzijas uzvarētāji, proti, Monreālas „Canadiens” 3. kārtā spēlēja Rietumu konferencē, lai gan „Canadiens” tradicionāli ir bijusi Austrumu konferences komanda tāpat kā „Lightning”. Tā kā „Canadiens” uzvarēja arī 3. kārtā, tad šoreiz Stenlija kausa finālā ir unikāla situācija, kas, iespējams, nekad neatkārtosies – par kausu sacenšas divas Austrumu konferences komandas.
Pirms sīkāk iztirzājam abus pretendentus uz hokeja galveno balvu, atskatīsimies uz vienīgā Latvijas hokejista Teodora Bļugera un viņa pārstāvētās Pitsburgas „Penguins” sniegumu izslēgšanas spēlēs. Uz sezonas galvenajiem mačiem Pitsburgas hokejisti ieradās labās pozīcijās – komanda bija izcīnījusi uzvaru savā divīzijā, kas viņus automātiski lika pieskaitīt vismaz paplašinātajam favorītu sarakstam cīņā par Stenlija kausu. „Penguins” līderiem Sidnijam Krosbijam, Jevgeņijam Malkinam, Krisam Letangam un citiem neizbēgami tuvojas karjeras beigas, tāpēc komanda pēdējo sezonu laikā izmisīgi cenšas sasniegt maksimālo rezultātu ar esošo kodolu. Tāpat kā iepriekšējās sezonās, arī šajā pavasarī „Penguins” viss beidzās jau 1. kārtā, kad sešās spēlēs tika atzīts Ņujorkas „Islanders” pārākums. Bļugers piedalījās visās sešās spēlēs, taču pie punktiem tikt neizdevās.
Hokejists šovasar ir ierobežoti brīvā aģenta statusā, taču pilnīgi skaidrs, ka abas puses vēlas turpināt sadarbību, tāpēc diskusijas būs par jaunā darījuma termiņu un dolāru skaitu līgumā, nevis par nepieciešamību turpināt šo sadarbību.
Pievēršoties abām finālistēm, „Canadiens” noteikti ir komanda, kuru šeit kāds gaidīja ieraudzīt vismazāk. Pēdējās sezonās šī komanda spēlējusi diezgan viduvēji, bet pēdējā pa īstam labā sezona, kad Monreālas komandu varēja pieskaitīt favorītiem, bija pirms sešiem gadiem. Kārtējo reizi pierādījies, ka NHL izslēgšanas spēles ir neparedzamākais turnīrs sportā – komanda, kas regulārajā sezonā bija 18. vietā līgā un par mata tiesu iespraucās izslēgšanas mačos, tagad spēlē finālā. „Canadiens” šis ir pirmais Stenlija kausa fināls kopš 1993. gada, kad viņiem izdevās kļūt par čempioniem, un tā joprojām ir pēdējā reize, kad kāda no Kanādā bāzētajām komandām izcīnīja Stenlija kausu.
Pēdējoreiz kāda Kanādā bāzēta komanda finālā spēlēja 2011. gadā, toreiz Vankūveras „Canucks” 7. spēlē zaudēja Bostonas „Bruins”.
Lai arī „Canadiens” regulārajā sezonā nebija tik spēcīgi, komandā netrūkst augsta kalibra meistaru – vispirms jau jāsāk ar vārtsargu Keriju Praisu. Tāpat kā 1993. gadā, arī šoreiz „Canadiens” panākumu pamatā ir vārtsarga izcilā spēle – toreiz par Monreālas kluba vārtu drošību rūpējās neviens cits kā leģendārais Patriks Ruā. Runājot par Praisu, viņš pēdējās sezonās mocījies ar dažādām veselības likstām, pārliecības trūkumu un citām problēmām, bet, atskatoties mazliet tālāk pagātnē, viņš ir viens no pēdējās desmitgades labākajiem vārtsargiem un 2014. gada olimpiskais čempions ar Kanādas izlasi – 2014./2015. gada sezonā Praiss kļuva par līdz šim pēdējo vārtsargu kurš ieguvis Hārta balvu kā NHL vērtīgākais spēlētājs. Arī šosezon Praiss regulārajā turnīrā bija viduvējs, 25 spēlēs atvairot 90,1% metienu un ielaižot 2,64 ripas vidēji spēlē. Izslēgšanas mačos viņš šķietami pagriezis laiku atpakaļ – līdz šim 17 spēlēs atvairīti 93,4% metienu un ielaisti 2,02 vārti vidēji spēlē, turklāt Praiss regulāri glābis komandu no simtprocentīgiem vārtu zaudējumiem.
Līdz vietai finālā „Canadiens” nonākuši, ne tikai pateicoties savam vārtsargam, bet arī ļoti strukturētai darbībai aizsardzībā – tās centrā komandas kapteinis un aizsargs Šei Vebers. Pieredzējušais Vebers ilgus gadus bijis viens no NHL labākajiem aizsargiem, turklāt viņš apveltīts ar ārkārtīgi spēcīgu metienu, kuram mesties priekšā neviens nevēlas. „Canadiens” aizsardzības līnija kopumā ir ļoti pieredzējusi un augumā ražena, spēlējot tādiem hokejistiem kā Džoels Edmundsons, Džefs Pītrijs un Bens Šarots. Milzīgu darba apjomu aizsardzībā paveic arī uzbrucēji Filips Dano un Brendons Galagers, kuriem regulāri tiek uzticētas situācijas savā aizsardzības zonā, šiem kungiem sedzot pretinieku labākos spēkus. Abi kopā uz ledus izslēgšanas spēļu laikā pavadījuši 185 minūtes, šajā laikā nezaudējot nevienus vārtus. „Canadiens” aizsardzības spējas raksturo statistika mazākumā – komanda iztur 93% mazākumu, kas ir labākais rādītājs komandai, kas nonākusi tik tālu, vairāk nekā 20 gadu laikā.
Uzbrukumā svarīgas lomas spēlē jaunie un talantīgie Niks Suzuki, Kols Kaufilds un Jasperi Kotkaniemi, kuri guvuši svarīgus vārtus izšķirošos brīžos.
Tieši Kaufilds, kurš galvenajā komandā nonāca tikai sezonas beigās, sevi apliecinājis īpaši spoži un viņš tiek uzskatīts par vienu no sērijas „X” faktoriem. Ar 14 punktiem 17 spēlēs rezultatīvākais ir Tailers Tofoli, kurš uz Monreālu pārcēlās starpsezonā, pārnākot no Vankūveras „Canucks”. Viņš ir viens no hokejistiem, kurš reiz jau ir izcīnījis Stenlija kausu. Nenovērtējamu veterānu pienesumu sniedz vēl divi bijušie čempioni Korijs Perijs un Ēriks Stāls.
Pretiniekos būs pašreizējie čempioni Tampabejas „Lightning”, kas ir noskaņoti kļūt tikai par trešo komandu 25 gadu laikā, kas aizstāvējusi savu titulu un ieguvusi Stenlija kausu divus gadus pēc kārtas (iepriekš Detroitas „Red Wings” un Pitsburgas „Penguins”). Lai arī „Lightning” sezonu spēlēja kopumā pārliecinoši, pirms izslēgšanas mačiem bija gana daudz jautājumu par viņu spēku, komandai regulārās sezonas izskaņu aizvadot ļoti viduvēji. Tampai ceļā uz finālu pretī varēja stāties trīs galvenās favorītes Austrumos, un tieši tā arī notika, čempioniem apliecinot raksturu un tiekot galā ar visiem izslēgšanas spēļu pārbaudījumiem līdz šim. Tāpat pirms play-off bija neskaidrības par Ņikitas Kučerova veselību, hokejistam izlaižot visu regulāro sezonu pēc operācijas starpsezonā. Pirms izslēgšanas spēlēm problēmas bija arī Stīvenam Stemkosam un Viktoram Hedmanam.
Šajā finālsērijā „Lightning” laukumā dodas ar faktiski identisku sastāvu kā pirms gada.
Kučerovs kliedējis jebkuras šaubas par savu veselību ar 27 punktiem 18 spēlēs, tiesa, Austrumu finālā pret Ņujorkas „Islanders” pret viņu tika rupji nospēlēts un pastāv bažas par ribu/muguras traumu. Ja „Canadiens” spēks ir aizsardzībā, tad „Lightning” dominē uzbrukumā – pieci rezultatīvākie play-off spēlētāji pārstāv tieši šo komandu. Breidens Points aizvada vēl vienu izcilu Stenlija kausa izcīņu, vienā no nogriežņiem gūstot vārtus deviņos mačos pēc kārtas. Ierindā ir arī kapteinis Stīvens Stemkoss, kurš pērn finālsērijā iesaistījās tikai uz nepilnām trim minūtēm, taču ar vienīgo metienu paspēja gūt vārtus. Šoreiz viņam 18 spēlēs 17 punkti. „Lightning” sastāva dziļums uzbrukumā ir apskaužams – neskaitot jau pieminētos līderus, izslēgšanas spēlēs lieliski spēlējis Alekss Kilorns, Janni Gourds, Ondrejs Palāts. Par pretinieku līderu piebremzēšanu rūpējas tādi spēlētāji kā Bleiks Kolmens un Bārklejs Gudrovs.
Arī aizsardzības līnijā „Lightning” ir visi tie paši spēki, kas pirms gada, komandai pirms maiņu darījuma beigām piesaistot vienu no labākajiem metienu bloķētājiem līgā Deividu Savārdu un savu aizsardzību padarot vēl stiprāku, kā arī sabalansētāku, vienlaikus uzlabojot mazākumu. Galvenais spēks uz Tampas zilās līnijas ir pērnā gada Stenlija kausa fināla vērtīgākais spēlētājs Viktors Hedmans, bet ļoti lietderīgi darbojas arī Mihaels Sergačevs, Raiens Makdona un Ēriks Černāks.
Kad tas nepieciešams, vārtos lielisks ir Andrejs Vasiļevskis.
Krievu vārtsargs nu jau vairākas sezonas pēc kārtas ir, ļoti iespējams, labākais vārtsargs NHL. Izslēgšanas spēlēs viņam 18 spēlēs 93,6% atvairīto metienu un 1,99 ielaisti vārti vidēji spēlē, komandai laukumā droši paļaujoties uz savu vārtsargu. Tieši izšķirošajos mačos Vasiļevskis spēlē vēl labāk nekā parasti – iepriekšējos četros gadījumos, kad „Lightning” noslēguši sēriju un izcīnījuši nepieciešamo ceturto uzvaru, Vasiļevskis palicis sausā. Sērija aizsākās pērn 6. finālspēlē pret Dalasu (2:0), tai turpinoties arī šo play-off maču laikā. NHL eksperti prognozē, ka sērija varētu izvērsties par vārtsargu dueli un uzvarētāju izšķirs tieši vārtsargu spēle. „Lightning” ir labākais uzbrukums izslēgšanas spēlēs, 18 spēlēs gūstot 58 vārtus („Canadiens” 17 spēlēs 43 vārtu guvumi). Viņu vairākums bijis neapturams, realizējot 37 procentus iespēju. Līdzīgi kā ar „Canadiens” mazākumu, arī šis ir labākais rādītājs komandai, kas tikusi tik tālu vairāk nekā 20 gadu laikā. Abas komandas aizsardzībā bijušas vienlīdz spēcīgas, ielaižot pa 37 vārtiem katra.
Pa ceļam uz finālu „Lightning” sešās spēlēs pieveica Floridas „Panthers”, pēc tam piecās spēlēs uzvarēti Karolīnas „Hurricanes” hokejisti, bet Austrumu finālā vajadzēja visas septiņas spēles, lai pieveiktu Ņujorkas „Islaners”. Monreālas hokejisti ceļu uz finālu sāka ar dramatisku uzvaru septiņās spēlēs pret Toronto „Maple Leafs”, pēc tam četrās spēlēs izslēgti Vinipegas „Jets”, bet Rietumu finālā sešās spēlēs uzvarēti arī Vegasas „Golden Knights” hokejisti.
Pirms fināla par favorītiem tiek uzskatīti „Lightning” hokejisti – viņiem ir visa nepieciešamā uzbrukuma jauda, lai apspēlētu pašas sīkstākās aizsardzības komandas līgā, ko komanda jau pierādījusi arī šajā play-off izcīņā. Tāpat Tampabejas hokejisti paši izcili prot nospēlēt aizsardzībā, bet pēdējā līnijā vienmēr var paļauties uz Vasiļevski. Uz papīra „Canadiens” nav lielu cerību, taču viņi apliecinājuši, ka prot piebremzēt ļoti jaudīgas uzbrukuma komandas (Toronto „Maple Leafs” un Vegasas „Golden Knights”), turklāt komanda vairākkārt demonstrējusi raksturu, piemēram, 1. kārtā atspēlējoties no 1:3 un 7. spēlē sarūgtinot „Maple Leafs”. Stenlija kausa finālsērija sāksies Tampabejā 29. jūnijā plkst. 3 no rīta pēc Latvijas laika, bet, ja tas būs nepieciešams, izšķirošā 7. spēle plānota 12. jūlija rītā, proti, mačs plānots plkst. 2 no rīta pēc Latvijas laika.
