ĪSUMĀ:
- Cietušā advokāts noliedz trenera Vjačeslava Nazarova teikto par sportista vecāku vainu
- Sportista vecāki nebija brīdināti par veselības riskiem, lai gan veselības pārbaudes Veselības ministrijai pakļautā iestādē tika veiktas
- Sirds aritmija – sportistiem bieža diagnoze Latvijas hokejā
- Nesamērīgas vecāku ambīcijas uzskata par Latvijas hokejā būtisku problēmu
Hokejista treneris Vjačeslavs Nazarovs notikušajā vaino vecākus, kuri, pēc viņa teiktā, dzinuši puisi nāvē un slēpuši no trenera informāciju par sirdsdarbības traucējumiem. Cietušā sportista advokāts šādus apgalvojumus noliedz, norādot, ka Nazarovs lietas izskatīšanas gaitā pieķerts melos.
"Sākotnēji viņš noliedza, ka vispār ir treneris," teica cietušā sportista advokāts Agris Bitāns. "Tad viņš teica: "Es netrenēju nopietni, man nebija darba līguma". Beigu beigās: "Es tur kaut ko konsultēju, bet es nebiju īstais, nopietnais treneris"". Tad, loģiski, nācās meklēt gadagrāmatas un citus dokumentus, jo arī sporta klubs teica: "Tā ka bija, tā ka nebija treneris. Kas bija cits treneris, mēs nezinām, neteiksim.""
Valsts pie atbildības saukta, jo ikgadējās pārbaudes sportistam veiktas Veselības ministrijas pakļautībā esošā iestādē.
Advokāts Bitāns norādīja, ka ārsti sportista vecākus nebija brīdinājuši par riskiem veselībai. Lietas izskatīšanas gaitā tika fiksēti arī mēģinājumi sagrozīt hokejista medicīnas vēsturi, papildinot to ar jauniem ierakstiem.
"Kad hronoloģiski salika visus izmeklējumus un sāka vērtēt [sirds] sieniņas biezumu, teica: "Redziet, ja mēs skatāmies vairāku gadu garumā, varam pamanīt, ka notika progress. Bet tad tas bija kādam jāsaliek un šīs sieniņas biezums jāredz."
Sporta kuluāros jau sen runā, ka sirds aritmija ir novērojama lielai daļai Latvijas hokejistu.
Bijušais izlases spēlētājs, tagad hokeja treneris Rodrigo Laviņš par šo tēmu raksta doktora disertāciju un apstiprina, ka tas nav pārspīlējums vai izdomājums.
"Mūsu treneri domāja, ka tās tantes [sporta] dispanserā kaut ko nepareizu stāsta. Mums bija aritmija," pastāstīja Laviņš. "Es pēc sevis saku – biju vājš un slims bērns. Mums divu nedēļu Kandavas nometne. Lai kāds vēl man pasaka, ka tās nometnes deva rūdījumu. Neko nedeva – reāli veselībai nodarīja kaitējumu."
Laviņš ir novērojis, ka liela daļa Latvijas bērnu un jauniešu treneru savā metodikā neko nav mainījuši. Bijušais Latvijas izlases kapteinis pret viņiem ir skarbs un vairākkārt lieto apzīmējumu – nožēlojami.
Treneris Nazarovs nav taupījis publiskus pārmetumus cietušā puiša vecākiem.
To, ka vecāki savās ambīcijās pārspīlējuši, neoficiālās sarunās tagad atzīst arī bijušie komandas biedri un viņu vecāki. Advokāts Bitāns pārmetumus noraida, sakot, ka tāda retorika sākusies tikai pēc nelaimes gadījuma. Līdz tam jaunais hokejists citiem ticis stādīts kā piemērs.
Tomēr vecāku ambīcijas bērnu hokejā ir tēma, par kuru būtu jārunā daudz vairāk, uzskata aptaujātie eksperti. Laviņš norāda, ka pārlieku fanātiski vai emocionāli vecāki trenerim būtu jāpavada līdz halles izejai.
"Treneris ir atbildīgs arī par vecākiem. Ja tavas komandas vecāki spēles laikā bļauj, rupjiem vārdiem lamā pretinieku komandu, tad tāds esi arī tu," uzsvēra Laviņš.
Sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa atzīst, ka
vecāki bieži nesadzird trenera teikto par acīmredzamu psihoemocionālu pārslodzi, kas ietekmē atvases fizisko un emocionālo veselību.
Speciāliste paskaidroja, ka pārlieku augstas vecāku ambīcijas ir problēma, ar ko vairāk saskaras Latvijai tuvā reģionā, bet retāk – Skandināvijā vai Rietumeiropā. Iemesli tam meklējami pašu vecāku audzināšanā, kas nereti bijusi ieturēta nosacījumu stilā, līdz ar to vecākiem pašiem mēdz iztrūkt vērtības apziņas.
"Vecāks caur bērna panākumiem pazaudē bērna vērtību, jo mēģina saskatīt savu vērtību. Es esmu vērtīgs tad, ja manam bērnam ir panākumi," nereti vecāku vērtību skalā raksturīgo bērna panākumu nozīmi iezīmēja Smiltiņa.
Pētījumi rāda, ka šādi audzinātiem bērniem pēc aktīvā sporta pamešanas ir lielāks atkarību risks. Latvijas sportā netrūkst bēdīgu gadījumu, kad teorija piepildījusies arī praksē.
