Ekspremjers Aigars Kalvītis jau vairāk kā mēnesi ir Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents. Rus.lv.lv sarunā ar Kalvīti noskaidroja, ka Latvijas hokeja izlases galvenais treneris būs kāds no Ziemeļamerikas; otra arēna Rīgā būvēta netiks un pasaules čempionātu hokejā Latvija būtu gatava organizējot roku rokā ar kādu citu valsti; pašam jaunajam LHF prezidentam katastrofāli trūkst laika hokejam; LHF vajadzībām ikdienā jātērē prāvi līdzekļi, bet ar finansēm ir zināmas problēmas.
Kalvītis šogad pārkāpa 50 gadu vecuma slieksni, viņš ir 26 gadus jaunāks par savu priekšgājēju Kirovu Lipmanu. Viņš atkal ir kļuvis par hokeja cilvēku un vairs netiek uztverts kā tikai un vienīgi “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs, kā bijušais ministrs un bijušais premjers. Tiesa gan, ne pirmo reizi viņš ir hokejā – reiz viņš bija arī Rīgas “Dinamo” valdē.
Un tieši Kalvītis bija tas, kurš uzstāja, ka Mikam Indrašim ir jāpaliek “Dinamo” rindās, nevis jādodas uz Ņižņijnovgorodas “Torpedo”. Tā viņš palika, kļūstot par augsti apmaksātu hokejistu, kas pašam spēlētājam nāca par ļaunu – 31 spēlē divi vārtu guvumi – atklāta muļķa laišana.
Taču Kalvīti noteikti var dēvēt par hokeja cilvēku, jo divi no viņa trīs dēliem – Kārlis un Rudolfs, ir profesionāli nodarbojušies ar hokeju. Taču ko šobrīd jaunais LHF prezidents var dot Latvijas hokejam> Jaunus sponsorus, jaunas idejas, jaunu attīstības programmu, jaunu čempionātu Latvijā? Varas maiņa ir notikusi, taču Kalvīša komandā nemaz nav tik daudz hokeja cilvēku. Visticamāk, ka turpmākos gadus hokeja dzīvi Latvijā vadīs uzņēmējs Viesturs Koziols, taču LHF prezidents tik un tā ir Kalvītis, un tieši viņam par visu būs jāatbild.
Intervijā Kalvītis atzina, ka viņa ievēlēšana LHF prezidenta amatā bijusi pārsteigums “Vēl nedēļu pirms LHF kongresa nenojautu, kas notiks. Es vispār pat to nedomāju. Burtiski divas dienas līdz vēlēšanām mani pierunāja hokejā cienījami cilvēki. Es viņiem noticēju.
Tātad, esmu viņiem vajadzīgs, tā ir mana misija. Bēgt no tā vai baidīties, šajā situācijā būtu bijis nepareizi,” izteicās LHF prezidents.
Kalvītis nenoliedza, ka Kirova Lipmana laiks hokejā ir pagājis, lai gan atturējās bilst ko sliktu par iepriekšējo LHF vadītāju. “Labi vai slikti, bet hokeja saimniecība kaut kā funkcionēja visu šo laiku, kaut kā finanšu līdzekļi tika piesaistīti. Tādēļ šobrīd nevajag kaisīt pelnus uz galvas. Nevajag visu noliegt, kas līdz šim bijis un domāt, ko tagad ar to iesākt,” tā Kalvītis.
Tagadējais LHF galva gan norādīja, ka Lipmana autoritārais vadības stils daudziem nav paticis – praktiski visus lēmumus viņš pieņēmis vienpersoniski. Pats gan viņš neesot autoritārs. Viņa mērķis – izveidot līdzīgi domājošu cilvēku komandu, sadalīt pienākumus un atbildības zonas, lai mehānisms strādātu jebkurā gadījuma – ar Kalvīti vai bez viņa.
LHF prezidents nenoliedza, ka šobrīd hokejs aizņem vienu trešdaļu no laika. Problēmas esot, taču ne tik globālas, kā, piemēram, gāzes nozarē, kur visu laiku ir izmaiņas. “Viena lieta ir vadīt biznesu, cita – vadīt sabiedrisku organizāciju,” norādīja Kalvītis, bilstot, ka sabiedriskajā organizācijā ir simtiem viedokļu, kurus jānoved pie viena kopsaucēja, un tas neesot vienkārši.
Kalvītis pastāstīja, ka kopā ar Viesturu Koziolu jau bijis Šveicē un tiecies ar Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) prezidentu Renē Fāzelu, kuru pazīst jau daudzus gadus. IIHF vadītājs neesot bijis pārsteigts par Kalvīša ievēlēšanu.
“Katrā gadījumā pārsteigumu viņa acīs es neredzēju,” pauda Kalvītis.
Savu vizīti Šveicē Kalvītis raksturoja kā ļoti auglīgu – bijušas tikšanas ar daudziem cilvēkiem, kas nākotnē ļaus sekmīgāk risināt aktuālākās problēmas. Turklāt radusies pārliecība, ka attiecībām ar IIHF ir jāpāriet jaunā līmenī.
Latvija atkal varētu kļūt par pasaules čempionāta rīkotājvalsti, taču tas noteikti nevar notikt ātrāk kā 2022. gadā. Taču tas varētu notikt, sadarbojoties divām valstīm, nevis ceļot jaunu arēnu. “Tas ir ekonomiski izdevīgāk. Tas ir loģiski arī norāda viedokļa, ka ļauj pievilināt vairāk skatītājus un izraisīt krietni lielāku interesi,” pauda Kalvītis. Kā iespējamos sadarbības partnerus čempionāta organizēšanā Kalvītis minēja Baltkrieviju, Poliju, Dāniju, Norvēģiju un Slovākiju.
Runājot par Latvijas hokeja valstsvienību, Kalvītis norādīja, ka šobrīd aktīvi tiek meklēts galvenais treneris, un tas būs ārzemnieks. Viņaprāt, mainīt trenerus katru gadu nav laba prakse, tādēļ speciālistam tikšot piedāvāts ilgtermiņa līgums, piemēram, uz trim gadiem. Latvijas speciālisti, kuri varētu interesēt LHF, šobrīd visi esot aizņemti Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Kalvīšaprāt, galvenajam trenerim jābūt piesaistītam tikai un vienīgi izlasei, nevis paralēli jāstrādā kādā klubā par treneri.
Kalvītis arī pauda, ka labprāt vēlētos, lai izlasei palīdz tādi vīri kā Sandis Ozoliņš un Arturs Irbe, taču uzreiz noteica, ka mākslīgi amati viņiem netiks radīti.
Intervijā, cilājot Rīgas “Dinamo” ieilgušo neveiksmju sēriju KHL, Kalvītis izteicās: “Man vēl joprojām gribas pateikt, ka “Dinamo” vienkārši neveicas. Tāda, lūk, neveiksmīga sezona. “Atzīstiet, bija taču daudz spēļu, kad mūsu puiši spēlēja ne visai slikti, bet tik un tā zaudēju un palika bez punktiem. Iemeslus tam es redzu. Pirmkārt, komandas komplektācija sākās pārāk vēlu: nevis jūnijā, bet augustā. Tas ir objektīvs iemesls, kas nevarēja neatsaukties uz rezultātu,” norādīja Kalvītis.
Taujāts par attiecībām starp Rīgas “Dinamo” un LHF, Kalvītis izteicās: “Tām ir jābūt normālām un civilizētām. Kā nekā tas ir mūsu vadošais klubs, mūsu flagmanis. Neteikšu, ka iepriekš attiecības bija sliktas. Vienkārši bija daudz nevajadzīgas retorikas no vadības puses un tas bojāja kopējo ainu, lēja indi attiecībās.”
