“Man ir vienīgā problēma, ka es nerunāju latviski. Bet visa mana ģimene runā latviski. Es saprotu, varu runāt, bet ne tādā līmenī, kā man gribētos. Manī ir patriotisms, tas ir viennozīmīgi. To apliecina arī pie mājas plīvojošais karogs. Es nevaru nebūt patriots – esmu šeit jau no 1978. gada, man te ir mana dzīve, bērni un mazbērni,” tā sarunā ar LTV raidījumu "Sporta studija" atklāja Beresņevs.
Beresņevs ir trenējis izlasi daudzos svarīgos mačos. Bet laikam jau neaizmirstamākais no tiem ir 2005. gada cīniņš olimpiskās kvalifikācijas turnīrā, lai izcīnītu ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Turīnā. Spēle Latvija – Baltkrievija. Trešajā spēles trešdaļā rezultāts uz tablo bija 2:4, un piecas minūtes pirms spēles beigām Beresņevs pieņēma lēmumu noņemt vārtsargu. Rezultātā neticamā spēles galotnē Latvijas valstsvienība spēja izraut uzvaru pār baltkrieviem ar 5:4.
“Brīnums vai veiksme bez darba un pūlēm nemēdz būt,” tā šo iznākumu komentēja treneris. Viņš atzina – rezultāts bijis negaidīts arī viņam pašam.
“Nezinu, vai ir treneris, kas kaut ko tādu ir darījis,” norādīja Beresņevs, piebilstot, ka, iespējams, viņš ir vienīgais treneris kurš, noņemot vārtsargu piecas minūtes pirms spēles beigām, tik ļoti riskēja. Bet šis risks attaisnojās.
Liela daļa Latvijas līdzjutēju par Beresņeva stāšanos amatā ironizē – Beresņevs 1996. gadā ieveda Latviju A grupā, šogad no tās izvedīs. “Es to noliedzu. Nepiekrītu nekādā mērā. Mēs pieliksim maksimālas pūles. Centīsimies puišiem nodot jaunas idejas. Centīsimies čempionātam sagatavoties labi un arī labi nostartēt,” tā par maijā Maskavā gaidāmajām cīņām izteicās treneris.
LHF ilgo vilcināšanos ar trenera izvēli, Beresņevs komentēja īsi: “Man izteica priekšlikumu, es piekritu”. Taču nenoliedza, ka viņam kā trenerim būtu vieglāk, ja tas būtu noticis agrāk – būtu vairāk laika to visu pārdomāt, aprunāties ar puišiem.
