Karadarbības pirmajā nedēļā darba saites ar krievu klubiem nebija pārrāvuši Sergejs Naumovs, Leonīds Tambijevs, Viktors Ignatjevs, Grigorijs Panteļejevs, Pēteris Groms un Aldis Āboliņš.
Karadarbības otrajā nedēļā Ignatjevs un Groms nolēma atgriezties Latvijā. Līgumus ar Kontinentālo Hokeja līgu (KHL) lauzuši arī divi tiesneši.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs skaidroja sportā, it īpaši KHL, nevajadzīgi daudz ienākusi politika. "Negribētu to saukt par izrēķināšanos, tas būtu pārāk skaļi teikts, bet kaut kādas paralēles tomēr varam vilkt," sacīja Pļāvējs. Kā piemēru viņš minēja situāciju ar tiesnesi Eduarudu Odiņu, kuram netika nozīmētas spēles.
Ar Odiņu izvērtās savdabīga situācija, jo viņš Krievijā ieradās iebrukuma trešajā dienā, bet vēlāk taisnojās, ka nav zinājis par kara sākumu.
Sākotnēji izskanēja ziņa, ka Latvijas Hokeja federācija liegs viņam tiesāt pašmāju sacensības, bet vēlāk, uzklausot pašu tiesnesi, Odiņam tomēr dota zaļā gaisma.
"Izrunājot ar Eduardu Odiņu un saprotot, ka viņš savu lēmumu jau bija pieņēmis, un tas ir novedis pie lauzta līguma [ar KHL], ir skaidrs, ka uz šo jautājumu ir jāparaugās arī no citas prizmas," lieguma atcelšanu paskaidroja LHF ģenerālsekretārs.
Vārtsargu treneris Sergejs Naumovs turpina darbu krievu armijas klubā CSKA. Kara pašā sākumā tieši CSKA un “Spartak” spēlē aiz komandu soliņiem tika izvietots sauklis: “Putins – mūsu prezidents!” Hokeja federācija gan nesteidzas ar kategoriskiem lēmumiem par to, vai Naumovs un citi Krievijā palikušie speciālisti varēs strādāt arī Latvijas izlasēs. Arī juridiski Naumovs Latvijas likumdošanu nav pārkāpis.
"Šā brīža situācijā man personīgi ir grūti rast loģisku pamatojumu, kamdēļ cilvēki strādātu šeit, Latvijas hokejā, un vienlaicīgi turpinātu darbu Krievijā. Pie tiem apstākļiem, kādi ir šobrīd, bet es negribētu nevienam uzlikt treknu zīmogu," teica Pļāvējs
Treknu zīmogu toties ir gatava uzlikt Izglītības un zinātnes ministrija.Tā rosinās izmaiņas likumdošanā izskatīšanai steidzamā kārtā jeb divos lasījumos.
"Sportistiem un sporta darbiniekiem būs aizliegts piedalīties sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā," teica Izglītības un Zinātnes ministrijas sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Sportisti un treneris, kas šo likumu neievēros nevarēs pārstāvēt Latvijas izlasi un saņemt valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus.
Sportisti, treneri un federācijas, kas tam iebildīs, savas tiesības varēs aizstāvēt Satversmes tiesā. Aizliegums spēkā stāsies no likuma pieņemšanas brīža, līdz ar to vismaz tuvākās pāris nedēļas Krievijā un Baltkrievijā palikušie hokeja speciālisti var par šādu perspektīvu neuztraukties.
Zīmīgi, ka Ignatjevs un Panteļejevs savulaik saņēmuši Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem valsts labā. Panteļejeva gadījumā kontakts ar viņu pārtrūcis pat LHF.
Pilsonību atņemt var gadījumos, ja tā iegūta nelikumīgi, ja persona bez valsts atļaujas piedalījusies karadarbībā citas valsts teritorijā vai arī, ja persona aicina vardarbīgi gāzt valsts varu. Neviens no šiem nav Panteļejeva gadījums. Arī Latvijas izlases rindās viņa nopelni ir nenoliedzami, taču pats fakts un politiskais konteksts vedina aizdomāties, vai kopumā pilsonības sportistiem nav izdalītas pārāk vieglu roku.
Par pilsonību piešķiršanu lemj Saeima, un pēdējos gados vien tās piešķirtas vairākiem sportistiem ar apšaubāmiem pamatojumiem.
Argentīnietis Kristians Toress savā iesniegumā Saeimai lepojās, ka vairāk nekā desmit gadu laikā Latvijā apguvis krievu valodu, bet Latvijas izlases tā laika vadība rekomendācijas vēstulēs rakstīja, ka pilsonības piešķiršana Toresam ievērojami vairos Latvijas izlases izredzes kvalificēties 2018. gada Pasaules kausa finālturnīram. Realitātē Latvija ne reizi neuzvarēja pat 53 000 cilvēku apdzīvotās Fēru salas.
Latvijas Pilsonību 2015. gadā saņēma modernās pieccīņas sportists Ruslans Nakoņečnijs, bet trīs gadus vēlāk vēl viens šī sporta veida pārstāvis - Oleksandrs Pinčuks. Mākslas vingrotājs Jeļizavets Polstjanaja pie Latvijas pases tika 2018. gadā.
Severs norādīja, ka IZM neviens nav prasījis, vai kādam vajag vai nevajag piešķirt pilsonību.
"Nekad no parlamenta atbildīgās komisijas vai kādas sporta organizācijas nav ministrijai lūgts viedoklis," viņš skaidroja.
Ja reiz tiek plānots patriotiskāku padarīt Sporta likumu, tad, iespējams, ir piemērotākais brīdis pārskatīt arī sportistu naturalizācijas kārtību. Šobrīd likumdošanā nav vidusceļa starp pilno naturalizācijas procesu un pilsonības iegūšanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kuru pilsonības piešķiršanas brīdī faktiski nav nevienam sportistam.
