Ar Ābolu Rus.lsm.lv tikās dažas dienas pēc pasaules čempionāta Maskavā, kur 43 gadus vecais speciālists bija klātienē un redzēja arī sava dēla Rodrigo spēli Latvijas valstsvienībā. Vēl vairāk Rus.lsm.lv interesēja Ābola dzīve Volgas krastos. Jā, viņš nav pirmais Latvijas hokeja treneris, kurš veido karjeru Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Jau sen Krievijā tika uzaicināti Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš, prom devās arī Pēteris Skudra un Ģirts Ankipāns, tālu no mājām ir strādājuši arī Viktors Ignatjevs un Sergejs Naumovs. Tomēr tikai retais ir strādājis par galveno treneri.
Ābols pērnvasar nesagaidīja Rīgas "Dinamo" jaunu piedāvājumu un ātri piekrita pārcelties uz Toljati. Vispirms kā Sergeja Svetlova asistents, bet jau mēnesi vēlāk kļuva par galveno treneri. Tas bija izaicinājums, ar kuru viņš, manuprāt, ir lieliski ticis galā.
Baismu stāsti par Krievijas nomali? Ko, nu! Kultūršoka Ābolam noteikti nebija. Laikam jau tāpēc, ka dzimis PSRS. Tas ir mans pieņēmums, kas guva apstiprinājumu sarunas gaitā. Viņš zināja, ko ieraudzīs, un zināmā mērā īstenība pat pārsniedza cerības.
"Klubs man nodrošināja lieliskus apstākļus, grēks sūdzēties," atceras Ābols. "Jau pirmajās dienās sadzīves jautājumi risinājās raiti. Ar nekustamo īpašumu speciālistu ātri atradām dzīvokli. Pat mašīnu iedeva, lai gan līgumā tā nebija paredzēta."
Te Ābols savā telefonā rāda video, kurā redzama viņa baltā "Lada-Kalina".
"Tādas Rīgā neesmu redzējis. Lai gan "Lada", izskatās kā "Citroen". Lielisks dizains, pilna komplektācija, sporta variants. Visas ekstras - skat, kāds "purns", lūk, sliekšņi, parkošanās sensori, panelis ar skārienekrānu, 16 collu diski, apsildāmi sporta sēdekļi. Ja nu salons tikai nav ādas, bet citādi lieliska mašīna. Man patika. Turklāt ielas Toljati ir platas, ir kur izlaist."
Toljati Ābols sekojis arī dēla Rodrigo spēlēm Ziemeļamerikā, turklāt visai ērti, jo pēc vietējā laika spēles sākās septiņos no rīta un internetā varēja tās noskatīties vēl pirms došanās uz "Lada" treniņu.
Pārcelsimies uz 2015.gadu - ar "Dinamo" bija neskaidrības, jaunu līgumu novilcināja. Vai "Lada" piedāvājumi pieņēmi niknuma un aizvainojuma dēļ?
"Nebija jēgas ko gaidīt. Atceros, pēdējā sapulcē bija jautājums, ko darīt? Gaidīt, kad piedāvās jaunu līgumu? Bet ja nu nepiedāvās? Mums bija skaidri pateikts - meklēt jaunu darbu neviens neaizliedz. Patiesībā uz "Dinamo" ļaunu prātu neturu - man tur bija iespēja pastrādāt par galveno treneri. Un redzi, kā viss pavērsās - mani pamanīja, uzaicināja uz citu KHL klubu. Protams, gribas, lai tevi vairāk ciena un citādi attiecas."
Visi to grib. Bet viena lieta ir strādāt mājās, cita - ārzemēs.
"Mājās vairāk ko piecieš, jo esi savējais. Bet tur esi ārzemnieks."
Vai ir sajūta, ka Toljati esi zem mikroskopa?
"Nākamā sezona noteikti būs zem mikroskopa. Nekādu atlaižu nebūs. Pirmā sezona arī izvērtās ne vienkārša. Oktobrī pēc gūtajiem punktiem pat bijām trijniekā. Sākās runas, ka, redz, arī bez liela budžeta komanda var spēlēt, kā vajag. Taču pēc tam viss pavērsās ne tā, kā vajag, un sākās citas runas, ka redz, tu esi solījis."
Vai atkal prasīs iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, kas šosezon neizdevās?
"No tā nekur nespruksi. Lai kāds būtu kluba budžets, visiem vajag uzvaras. Kā tās panākt, tas jau ir otršķirīgs jautājums. Cilvēks atnāk uz arēnu un grib pozitīvas emocijas. Kamdēļ viņam vajadzīgi zaudējumi? Cita lieta ir reālie apstākļi. Toljati līdzjutēji vēl gremdējas pagātnē un atceras laikus, kad komanda uzvarēja."
Deviņdesmitajos gados "Lada" divreiz bija Krievijas čempione, vēlāk arī bija godalgotas vietas. Vai Toljati tev šķita depresīva pilsēta?
"Tas gan būtu par skarbu teikts. Īpatnēja - jā. Man tur patiešām pietrūka centra klasiskā izpratnē, lai būtu kāds parks, skvērs, kur pasēdēt. Nebija tā mājīguma kā Rīgā."
Toljati jau it kā ir vecpilsēta...
"Tikai formāli. Tur ir milzīgi rajoni - Komsomoļskijs, Avtozavodskijs un Centra rajons. Tie ir trīs lieli guļamrajoni, kas arī veido mūsdienu Toljati. Ļoti lieli, ar garām ielām, platiem prospektiem ar trim satiksmes joslām katrā pusē. Nav tur tāda pilsētas centra. Vasarā vēl var aiziet kur Volgas krastā kafejnīcā pasēdēt. Tur cenšas vidi labiekārtot, kaut kas tiek darīts. Vietas ir skaistas - Volga, Žiguļu jūra..."
Vai līdzjutēji pilsētā uzrunā?
"Man Jūlijs Šuplers reiz stāstīja no savas pieredzes, ka tur cilvēki var pienākt uz ielas. Viņiem tas ir svarīgi. Tad nodomāju, ko nu stāsti, kas tev nāk klāt".
Panam Šupleram bija taisnība?
"Zini, ir atšķirība, vai esi galvenais,vai asistents. Un pazīst tevi. Tiesa, policists Toljati mani apturēja, kad vēl biju asistents. Apturēja par pārkāpumu, kad nepalaidu gājēju. Nekas, parunājām, atlaida. Mājā, kur īrēju dzīvokli, tagad visi pazīst."
Kas ir tava iecienītākā vieta Toljati?
"Nu, mīļākā... "Frau Greta" - sporta bārs. Pilsētā ir nesliktas vietas, atveras jauni restorāni. Bet ar Rīgu, saprotams, nesalīdzināsi."
"Lada" ir tavs pirmais pastāvīgais darbs ārzemēs. Bija kādi zemūdens akmeņi, piemēram, problēmas ar spēlētājiem vai vadību? Esi jauns speciālists bez īpašas autoritātes.
"Problēmas ir visiem, un vecums nav no svara. Strīdīgas situācijas bija, bet ne konflikti. Visiem labiņš nebūsi. Es cenšos "Lada" izveidot savu spēles sistēmu un redzu, ka puišiem tas ir kas jauns, viņi nekad nav tā strādājuši. Taču es esmu mācījies pie visiem treneriem, ar ko liktenis saveda kopā - to pašu Šupleru, Oļegu Znaroku, Peku Rautakallio. Es komandā izmainīju visu un uzreiz. Tādēļ arī bija zaudējumi. Katru dienu ar spēlētājiem stundu skatījāmies video - kā vajag spēlēt katrā situācijā, un ko es no viņiem prasu. Individuāli spēlētāji ir labi sagatavoti. Ne grandi, bet neslikts vidējs līmenis. Taču es gribu radīt sistēmu, kas jāievēro nevis 10 vai 15 minūtes, bet visu spēli. To, ko darīja somi pasaules čempionāta pusfinālā pret Krieviju. Mēs varam uzvarēt Sanktpēterburgas SKA tikai ar sistēmu, kad katrs spēlētājs zina, kas viņam jādara uz ledus un jābūt soli priekšā. Nācās puišus ielikt rāmjos."
Vai KHL ir iespējams kas līdzīgs kā NHL, kur sezonā var uzvarēt katra komanda atkarībā no budžeta?
"Diez vai, vismaz ne tagad."
"Lada" vadība nejaucās tavā darbā? Uz tepiķa neaicināja?
"Nē, teikšu, kā ir - neiejaucas. Bet metodes tur ir citas. Sezonas sākumā ar Svetlovu trīs spēles zaudējam, tad lidojam uz Tālajiem Austrumiem, tur vēl septiņas spēles, septiņi zaudējumi. Tad arī dzirdēju runas, ka uz manu vietu ir daudz pretendentu. Taču aci pret aci neviens neko neteica. Pēc tam uzaicināja uz sarunu un runāja ļoti laipni. Skaidrs, ka viņiem pret mani bija pretenzijas. Taču pats pārsteidzošākais, ka jutos ļoti mierīgs, jo biju pilnīgi pārliecināts, ka visu daru pareizi."
Kā pārliecini ārzemju spēlētājus pievienoties "Lada"?
"Tas iespējams tikai ar naudu. Ar pilsētas jaukumiem tiešām nevilinu. Taču mūsu klubs nav bagāts un variantu praktiski nepaliek. Piemēram, jaunajā sezonā mums būs zviedru uzbrucējs. Ar viņu personiski runāju ne vienu vien stundu, skaidroju, solīju. Galvenais arguments? "Lada" kā tramplīns uz bagātāku KHL klubu. Lūk, Kazaņa ir mums blakus."
Un kā pārliecināji Latvijas izlases aizsargu Kristapu Sotnieku?
"Teikšu, kā ir, gan Sotnieks, gan Edgars Masaļskis nav mana iniciatīva. Tas ir ģenerālmenedžera lēmums. Vēl iepriekšējās sezonas beigās teica - gribu parakstīt līgumu ar Sotnieku. Lūk, arī parakstīja."
Kas Toljati tevi pārsteidza ikdienā?
"Ne nu gluži pārsteidza, bet redzēju, ko nozīmē cieņa pret vecākajiem. Mēs, mana paaudze, jau sen to ir aizmirsusi. Kā tur un kā pie mums attiecas pret vecākajiem, nav salīdzināmas lietas. Pat tas, kā es attiecos pret saviem vecākajiem. Tas uzreiz ir jūtams, un to mums vajadzētu mācīties. Bet mums Rīgas "Dinamo" bija tādi, kas ienāk ģērbtuvē un labdien nepasaka. Tu viņam saki - sveiks, bet viņš izliekas, ka nav tevi pamanījis. Krievijā ko tādu nav iespējams iedomāties. Tur reti kurš paies garām, pusdienlaikā labu apetīti nenovēlējis. Varbūt mums Latvijā ir kādi kompleksi, nezinu..."
Vai drīz atpakaļ uz Toljati?
"Lidošu jūlija sākumā, bet jau 18.jūnijā "Lada" Ozolniekos sāks pirmssezonas treniņnometni."
