“Mums tā ir svarīga lieta. Mēs cenšamies sevi apliecināt ar pirmo kārtu,” raidījumam “Hokeja laukums” atzina HK “Kurbads” kapteinis Toms Bluks, neslēpjot, ka kluba mērķis ir aizbraukt uz Lionu, kur risināsies Kontinentālā kausa izcīņas otrā kārta. “Pagājušajā gadā mēs bijām Dānijā, spēlējām ar labām komandām, un neteiktu, ka viņi bija galvastiesu pārāki – visiem mēs parādījām zobus,” par pagājušajā sezonā paveikto atcerējās Bluks.
“Man jādabū viņu galvās, cik nopietni tas ir,” atzina galvenais treneris Aleksandrs Macijevskis. Viņš uzsvēra, ka komanda var paveikt lietas tā, kā tās ir jāizdara – ar darbu un disciplīnu.
Šoreiz kā viens no treneriem bija piesaistīts Harijs Vītoliņš, kurš atzina, ka pašam esot interesanti paskatīties, kāds ir Latvijas hokeja līmenis, turklāt šobrīd tā neesot kā nākšana uz darbu, bet gan atnākšana pie draugiem.
HK “Kurbads” vadītājs Andris Pikāns atklāja, ka Vītoliņš ir sens draugs, un brīdī, kad komanda virzījusies uz bedri, uzņēmējs viņam piezvanījis. “Viņš nedomāja nevienu minūti,” Harija Vītoliņa reakciju uz aicinājumu nākt palīgā “Kurbadam” atklāja Pikāns, piebilstot: “Bija tā, it kā viņš būtu gaidījis to zvanu.”
“Gribas iedot to, kā varbūt pietrūka man kā spēlētājam,” uz jautājumu, ko Harijs spēlētājiem vēlas iedot, atklāja olimpiskais čempions. Viņš pastāstīja, ka savulaik pašiem spēlētājiem vairāk bija jādomā un jāpieņem lēmumi, bet šobrīd treneri ļoti analizē – sapulces, pārrunas, visi momenti tiek aprunāti. “Agrāk tā nebija,” norādīja Vītoliņš.
Vītoliņām šogad 50. Pirms 30 gadiem 1988. gadā viņš palīdzēja kaldināt “Dinamo” sudraba medaļu PSRS čempionātā. Togad viņu draftēja NHL. Vītoliņš ir viens no retajiem, kurš ir draftēts NHL divas reizes. Tai pašā laikā par to, ka viņš ir bijis draftēts, pats tābrīža spēlētājs uzzināja tikai pēc ilgāka laika, kad Rīgā ieradās Monreālas vienība un Hariju daudzi mēģinājuši intervēt. Vītoliņš tad vēl pabrīnījies – kāpēc tieši viņu. Un tikai tad uzzinājis, ka viņš ir nodraftēts un sapratis, ko tas īsti nozīmē, jo PSRS laikā spēlētājiem par to netika stāstīts.
Komandas fizioterapeits Rolands Admidiņš “Hokeja laukumam” atklāja, ka, vērtējot komandu desmit baļļu sistēmā, noteikti varētu iedot astoņas, jo nopietnu traumu spēlētājiem nav bijis.
“Ne jau nauda nosaka visu dzīvē,” pastāstīja Pikāns, atklājot, ka Kontinentālā kausa posma uzņemšana noteikti radījusi lielākus finansiālus zaudējumus nekā ieguvumus. Iespējams, kādreiz Kontinentālā kausa izcīņa varētu būt arī peļņas avots, taču līdz tam noteikti vēl esot ilgi jādzīvo.
“Mēs domājam pozitīvi. Mēs ejam uz uzvaru, un mēs uzvarēsim,” atklāja Pikāns. Un tas arī izdevās – pirmajā posmā uzvarēti visi pretinieki, arī slovāku speciālista Jūliusa Šuplera trenētais Doņeckas “Donbass”.
“Šī sajūta mums ir jāsaglabā un uz katru spēli. Un katra spēle ir jāspēlē, it kā tā ir pēdējā, izšķirošā sezonā,” ar šādiem vārdiem pēc uzvaras pār “Donbasu” spēlētāju ģērbtuvē pie saviem spēlētājiem vērsās Macijevskis. “Braucam uz otro kārtu ar mērķi tikt uz finālu,” savus vēlējumus neslēpa arī Pikāns.
