“Es jau sen vēlējos redzēt Znaroku valstsvienībā, vēl tad, kad viņš bija Maskavas “Dinamo”. Viņš piekrita, taču KHL čempionāts bija tik izstiepts, ka noslēdzās tikai četras piecas dienas pirms pasaules čempionāta. Protams, mēs sapratām, ka tas nav izdevīgi, un viņš atteicās no sadarbības,” paudis Lipmans.
Bijušais LHF prezidents esot Znarokam izteicis priekšlikumu strādāt Rīga “Dinamo” ar aprēķinu, ka viņš varētu būt arī izlases rīcībā, taču kluba vadība neesot pieņēmusi treneri nacionālo jautājumu dēļ. “Tas būtu pats ideālākais variants (lai tā notiktu), taču priekšnoteikumu šādam scenārijam nav. Bet mēs centīsimies, lai kaut ko izdarītu,” paudis Lipmans.
Znaroks ir dzimis Čeļabinskas apgabalā, bet Latvijas izlases sastāvā spēlējis kopš deviņdesmito gadu sākuma un palīdzēja 1996. gadā ielauzties augstākajā divīzijā. Pēc tam viņš bija arī Latvijas valstsvienības galvenais treneris, arī 2009. gadā kopā ar Vītoliņu bija treneri, kad izlase čempionātā Šveicē izcīnīja augsto septīto vietu. Vēlāk Znaroka un Vītoliņa duets trenēja vairākas Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas, kā arī bija Krievijas valstsvienības treneri, palīdzot olimpiskajiem atlētiem no Krievijas izcīnīt olimpisko zeltu Phjončhanā.
Par īpašiem nopelniem Latvijas labā Znaroks saņēma Latvijas pilsonību, taču 2001. gadā no tās atteicās par labu Vācijas pilsonībai. Tobrīd viņš bija spēlētājs vienā no Vācijas klubiem un mainīja pilsonību, lai nebūtu Vācijā leģionārs.
