Darbavietas saglabās tikai viceprezidents un ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, kā arī izlašu menedžeris Renārs Freibergs.
“Mēs, redzot savu naudas plūsmu, redzam, ka šī naudas plūsma neļauj ilgtermiņā tik ilgi tik daudz darbiniekus algot. Mums vienkārši nav naudas tam. Un otra lieta ir, mēs nevaram arī cilvēkus mānīt. Ka cilvēki sēdēs bezdarbībā un neko nedarīs!” LTV pauda Koziols.
Viņš atklāja, ka viens no lielākajiem ienākumiem bija plānots Latvijas izlases divas pārbaudes spēles pret Šveici “Arēnā Rīga”, kurām bija jāienes ap 100 tūkstošiem eiro. Tāpat Koziols norādīja, ka valdības apstiprinātais dīkstāves pabalsts uz LHF neattiecas, jo, salīdzinot ar pērnā gada martu, ieņēmumu kritums nav par 50%.
Koziols norāda, ka ar darbiniekiem panākta vienošanās par darba attiecību izbeigšanu, samaksājot viņiem kompensācijas. Līdz šim federācijā strādājošie, ieskaitot ilggadējo tiesnešu sektora vadītāju Ģirtu Ūdri, LTV norādīja, ka process bijis korekts.
2021. gadā Rīgā un Minskā paredzēts uzņemt pasaules čempionātu hokejā. Šim nolūkam LHF pērn izveidoja saimniecisku organizāciju SIA “Hokeja akadēmija”. Koziols norādīja, ka šī organizācija turpina strādāt, jo pasaules čempionāts hokejā nākamgad nav atcelts. Taču akadēmijā, tāpat kā arī pašam Koziolam, esot samazinātas algas.
“Mēs neturpinām pieņemt darbā cilvēkus, kā mēs bijām plānojuši. To mēs nedarām,” atzina Koziols, piebilstot, ka tie cilvēki, kuri jau pieņemti “Hokeja akadēmijā'', turpina strādāt un viss notiekot pēc plāna.
Situācijai normalizējoties, LHF plāno uzrunāt līdzšinējos darbiniekus atgriezties darbā, taču šobrīd vēl nav prognozējams, kad tas varētu notikt.
Citas lielāko sporta veidu federācijas neplāno šķirties no darbiniekiem. Tiesa, dažās lielākoties darbinieki devušies atvaļinājumos.