„Nav bijis gada, kad nav bijuši kaut kādi skandāli un saķeršanās ar federāciju,” norāda Koziols
un piebilst: „Mani izbrīna, cik vienaldzīgi hokeja sabiedrība pret to izturas!”
Iepriekš gan neapmierinātību ar notiekošo Latvijas hokeja saimniecībā izteica vairāki hokejisti. Pēdējo reizi no viņiem - bijušais izlases vārtsargs Edgars Masaļskis, kurš gaisotni ap izlasi nosauca par „lielu bardaku”.
Koziols novērojis, ja agrāk pret Lipmanu aizgūtnēm nostājās daudzi hokeja saimniecības ļaudis, tad tagad jau dzirdama čukstēšanās, ka „tas Lipmans tik slikts nav”.
„Ir cilvēki, kurus Kirovs ir piesildījis, sasildījies, paņēmis azotē (..) un kaut kā tur čubina,” saka Koziols. Daudziem cilvēkiem ir labi „ar to mazajiem labumiem”, ko Lipmans dod, viņš piebilst.
Koziols nekavējas apvainot Lipmanu arī Latvijas izlases neveiksmēs. „Mēs vairs nevaram apspēlēt Slovēniju, Norvēģiju. (..) No kā tas nāk? No viena cilvēka!” pats uz savu jautājumu atbild Koziols. Iepriekš trīs gadus Šveicē dzīvojušais uzņēmējs apgalvo, ka ticies gan ar Starptautiskās Hokeja federācijas vadītāju Renē Fāzelu, gan dažādu valstu hokeja saimniecību vadītājiem, no kuriem uzzinājis, kā jāorganizē hokeja dzīve. Turklāt Fāzels par Lipmanu neesot izteicies glaimojoši.
Viens mēģinājums gāzt Lipmanu bija pirms 12 gadiem.
Toreiz 23 hokeja klubu pārstāvji bija gatavi izstāties no LHF un Starptautiskā Hokeja federācija bija gatava oficiāli atzīt Koziola vadīto Latvijas Hokeja savienību. Tomēr savu jāvārdu neiedeva Latvijas valsts institūcijas, tādējādi viss palika kā bijis.
Paredzams, ka 7.oktobrī būs nākamais kongress. Pagaidām nav darba kārtībā jautājuma par LHF prezidenta maiņu. Tomēr tāds var parādīties. „Pēc maniem dažiem randiņiem Šveicē Kirovam ir pamats baidīties, ka viņš tiks izmests vai pārbalsots. (..) Viņš nav bijis godprātīgs, izmantojot finanses un finanšu līdzekļus, kas bija viņa rīcībā,” norāda Koziols.
Ziņots, ka jautājums par Lipmana atbilstību savam amatam šogad parādījās vismaz divas reizes. Pirmo reizi pirms pasaules čempionāta pavasarī, kad, atbilstoši vairāku izlases hokejistu teiktajam, komanda nav bijusi nodrošināta ar nepieciešamo ekipējumu un normāliem treniņu apstākļiem. Turklāt šāda situācija bijusi jau iepriekšējos gados. Savukārt otrā reize bija laikā ap neseno olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru. Dažas dienas pirms turnīra sākuma no amata aizgāja tā brīža izlases vadītājs Leonīds Beresņevs, norādot, ka federācija neesot samaksājusi algu.
