Ja čempionāta spēles Baltkrievijā nenotiks, Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF) paliks jautājums, kā atrisināt juridisko pusi, jo ir spēkā finanšu saistības un līgumi. Kalvītis sagaida aktīvu rīcību no IIHF un atbildes uz jautājumiem sarežģītajā situācijā.
"Iespēja, ka pasaules čempionāts notiks Baltkrievijā, ir ļoti minimāla," teica Kalvītis. "Mums jāgaida, kā Starptautiskā Hokeja federācija izņems šo līkumu. Mēs, pārējās hokeja valstis, to gaidām."
LHF prezidents atzina, ka
neviens pašlaik nevar atbildēt uz jautājumu, kas maksās par čempionāta sarīkošanu, ja pandēmijas dēļ spēles klātienē nevarēs skatīties līdzjutēji un nebūs ienākumu par biļetēm.
"Čempionāts "burbulī" maksās milzīgu naudu. Jautājums, kas par to maksās," paskaidroja Kalvītis.
Ar IIHF vadītājiem Kalvītis ir runājis, ka jārod atbildes uz "simt jautājumiem", ja čempionāts notiks "burbulī". Par IIHF iespējamo rīcību Kalvītim informācija ir tikai baumu līmenī.
"Katra nokavētā diena padara jautājumus vēl smagākus," uzsvēra LHF prezidents. "Gaidām, kas notiks. Neesmu ļoti liels optimists, ka tik īsā laikā iespējams noorganizēt "burbulī" čempionātu 16 komandām. Protams, ja saspringst, visu var dzīvē izdarīt."
IIHF paredz gala lēmumu par čempionātu pieņemt līdz 21. janvārim.
Kalvītis gan uzskata, ka tik ilgi gaidīt nevar un cer uz risinājumu tuvāko nedēļu laikā.
Savukārt LHF vēstules nosūtīšanu Baltkrievijas Hokeja federācijai (BHF), lūdzot paskaidrojumus par BHF priekšsēdētāja Dmitrija Baskova iespējamu dalību represijās pret savas valsts iedzīvotājiem, Kalvītis izskaidroja ar nepieciešamību noskaidrot, vai partneru vārdi atbilst darbiem. BHF vadītājs atklāti sāka piedalīties politiskos procesos, un tas neatbilst baltkrievu iepriekš paustajiem apgalvojumiem, ka hokejs ir ārpus politikas, paskaidroja Kalvītis. LHF ir sadarbības līgums ar BHF par kopīgu pasaules čempionāta rīkošanu.
"Diemžēl [Baltkrievijas] federācijas vadība, kas iecelta tikai pirms dažiem mēnešiem, izteikti izrādās ir politizēta,"
uz partneru iesaistīšanos politiskos procesos norādīja Kalvītis. Viņš uzsvēra, ka tie, kas Baltkrievijā ikdienā strādā čempionāta organizēšanā, nav iesaistīti politiskos procesos.
Latvijā ir pienākums pret IIHF pavasarī sarīkot Rīgā turnīru astoņām komandām, kam LHF arī gatavojas. Vai pasaules čempionāta otra daļa pašreizējos apstākļos var notikt Minskā, ir IIHF jautājums, atgādināja Kalvītis. Šobrīd IIHF vērtē iespējas situāciju atrisināt.
"Latvijas Hokeja federācija nevar ne Minskai piešķirt, ne Minskai atņemt [pasaules čempionātu], ne kaut ko izmainīt šajā lietā," teica LHF prezidents.
LHF bažas partneriem Baltkrievijā jau iepriekš pauda klātienes tikšanās, kas notika, neraugoties uz pandēmijas apstākļiem.
Jau vēstīts, ka LHF valde pirmdien vēstulē Baltkrievijas kolēģiem pauda bažas par pēdējo nedēļu notikumiem, kas saistīti ar BHF un tās vadību. LHF aicināja informēt, kā BHF plāno atjaunot savstarpējo uzticību un lietišķās attiecības, kā arī pasargāt hokeja kā sporta veida reputāciju.
BHF vadītāju Baskovu iepriekš novembrī iekļāva Latvijas "melnajā sarakstā", liedzot viņam iebraukšanu Latvijā. Baskovu saista ar uzbrukumu opozīcijas aktīvistam Romānam Bandarenkam, kurš pēc tam slimnīcā nomira. Baltkrievijas medijs "Tribuna" vēstīja, ka uzbrukumā, pēc kura mira Bandarenka, klāt bijis arī Baskovs.
Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievija un Latvija ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā plāno aizvadīt vienas grupas spēles. Oficiāli pasaules čempionātu nerīko valstis, bet gan nacionālās hokeja federācijas, tomēr bez valsts finanšu atbalsta tas nebūtu iespējams ne Minskā, ne Rīgā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. Demonstrācijās pret Lukašenko režīmu kopš augusta miruši vismaz četri cilvēki, un Eiropas Savienība nosodījusi uzbrukumu Bandarenkam, kas izraisīja viņa nāvi, un brīdināja Minsku par jaunu sankciju noteikšanu.
Eiropas Savienības dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Pret Baltkrievijas režīmu noteiktās sankcijas papildināja arī Aleksandra Lukašenko iekļaušana sarakstā.
