(papildināts ar IIHF prezidenta teikto)
LHF prezidents uzsvēra, ka par iespējamām izmaiņām 2021.gada pasaules čempionāta norisē pašlaik ir tikai publiskas spekulācijas, turpretim IIHF padomē jautājums par Baltkrieviju nav skatīts. Medijos nonākuši tikai atsevišķu padomes locekļu izteikumi.
"Pasaules čempionātu rīko Starptautiskā hokeja federācija. Viena no [čempionāta] grupām tiek organizēta Rīgā. Tie ir divi pasākumi - Rīga organizē savu, Minska - savu," paskaidroja Kalvītis. "Ja IIHF lems ko citu, esam gatavi to izpildīt. Pašlaik pildām saistības un esam gatavi uzņemt čempionātu Rīgā."
Kalvītis uzsvēra, ka LHF un BHF ir partneri, tādēļ komentēt citus variantus būtu nepieņemami. Turklāt nav IIHF pieņemtu lēmumu, un tādēļ neesot vērts spekulēt par kādiem citiem organizatoriem vai atteikšanos.
Nav LHF jurisdikcijā lemt par pasaules čempionāta rīkošanas vietu,
atgādināja Kalvītis. "Esam 15 gadus gaidījuši pasaules čempionātu un esam ieinteresēti turnīra norisē Rīgā," teica LHF prezidents.
Kalvītis noliedza iespēju, ka Latvija pasaules čempionātu varētu sarīkot vienatnē, jo līdz turnīram atlikušajos 7-8 mēnešos nav iespējams uzbūvēt vēl vienu halli, turklāt ļoti sarežģītos pandēmijas apstākļos.
LHF prezidents aicināja nolikt emocijas malā, jo pašlaik nav neviena Eiropas Savienības vai ASV politiska lēmuma, kas neatzītu Baltkrievijas vēlēšanas. "Viena lieta, ja tiek ieviestas starptautiskas sankcijas, netiek atzīti vēlēšanu rezultāti, no tā var izrietēt konsekvences. Pašlaik ir tikai emocionāla diskusija," teica Kalvītis.
Vēršanos Baltkrievijā pret protestētājiem Kalvītis neuzskata par pietiekamu iemeslu lēmuma pieņemšanai.
"Pusgadu vērojām, kas notika Parīzes ielās, kur bija "Dzeltenās vestes" un milzīgas represijas pret iedzīvotājiem, kas protestēja pret sociālo stāvokli, nodokļu politiku," sacīja Kalvītis. "Vispirms būtu jāsagaida politiski lēmumi, kam varētu sekot attieksme."
Savukārt žurnālists Armands Puče Latvijas Radio teica, ka nav nejaušība, ja pāris dienas pēc Baltkrievijas vēlēšanām saistībā ar valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko parādās hokeja čempionāta jautājums. "Šī ir sarkana lupata viņa [Lukašenko] degungalā," teica Puče.
IIHF prezidenta Renē Fāzela simpātijas allaž neslēpti ir bijušas Krievijas pusē, un viņš noteikti zvanīs uz Maskavu, lai prasītu, kā rīkoties, uzskata Puče. Viņš nešaubās, ka galvenā noteikšana par 2021.gada čempionāta rīkošanu bija Krievijai kā valstij ar lielu svaru IIHF.
Runāšanu par pasaules čempionātu uz Minskā notiekošās vardarbības fona Puče uzskata par marginālu un pat perversu. Viņaprāt, hokejs pašlaik ir jāieliek lielās iekavās.
Fāzels vēlāk ceturtdien intervijā Krievijas ziņu aģentūrai TASS teica, ka IIHF ir gatava rīkot pasaules čempionātu Minskā un kā sporta veida federācijai tai ir ir citi uzdevumi, nevis politisku paziņojumu sniegšana. "Mūsu pozīcija ir skaidra. Mēs esam gatavi braukt uz Baltkrieviju," Fāzelu citēja TASS.
Ļoti būtisks jautājums pasaules čempionāta sarīkošanā ir jautājums par Covid-19 izplatību. Vai spēles klātienē varēs vērot skatītāji, būs atkarīgs no IIHF lēmuma, pauda LHF prezidents.
Kalvītis ir noskaņots optimistiski un paļaujas, ka līdz maijam pasaule tiks galā ar Covid-19 un Rīgā varēs aizvadīt pilnvērtīgu pasaules čempionāta grupas turnīru.
IIHF viceprezidents Kalervo Kummola trešdien Somijas avīzei "Ilta Sanomat" teica, ka dienu iepriekš federācijā Baltkrievijas jautājums apspriests politiskās un epidemioloģiskās situācijas dēļ. IIHF prezidents Fāzels teicis Kummolam, ka pēc pāris nedēļām varētu atkārtoti izvērtēt, vai situācija Baltkrievijā ir nomierinājusies.
Pasaules čempionāta rīkošanas tiesību atņemšanu Baltkrievijai Kummola gan uzskata par maz ticamu. "Esmu ļoti skeptiski noskaņots, ka varētu sekot lieli lēmumi," avīze citēja Kummolu. "Baltkrievija ir pamatīga hokeja valsts, kas hokejā iegulda daudz naudas. Vieglāk būtu pieņemt lēmumus par valsti, kurā ir slikti apstākļi [hokejam]."
KONTEKSTS:
Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko saņēma 80,08% atbalstu, bet viņa galvenā konkurente, opozīcijas pārstāve Svetlana Tihanovska – 10,9%.
Otrdien, 11. augustā, izplatītajā Eiropas Savienības augstā pārstāvja Žuzepa Borela paziņojumā minēts, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas.
