Ceļu uz pasaules čempionāta spēcīgāko komandu pulku Latvija sāka 1992. gadā no pašas apakšas jeb C grupas sacensībām. Šajā līmenī nenācās uzkavēties ilgi, jo uzreiz tika izcīnīta ceļazīme uz B grupu. Tur gan viss negāja tik gludi, kā plānots. Tikai ar ceturto piegājienu 1996. gada čempionātā Eindhovenā latvieši izcīnīja zelta medaļas un tiesības pēc gada spēlēt starp 12 labākajām izlasēm. Daudzi noteikti vēl tagad spilgti atceras neizšķirtu 1:1 pret Šveici, kad Oļegs Znaroks ripu vārtos iegrūda ar visu pretinieku vārtsargu.
Šogad pasaules čempionātā Latvijas izlase zīmīgo jubileju – 25. turnīru augstākajā divīzijā atzīmēs turpat, kur spēlēja pirms gadsimta ceturkšņa, Somijā. Pirms 25 gadiem izlasē spēlēja arī šībrīža komandas treneri Harijs Vītoliņš un Juris Klodāns.
Vītoliņš joprojām spilgti atceras, kā debitanti nospēlēja neizšķirti pret vēlāko čempioni Kanādu un finālisti Zviedriju. Vītoliņš pastāstīja, ka sajūtas pret grandiem tolaik bija fantastiskas, un neviens no valstsvienības negaidīja neizšķirtus pret hokejā spēcīgākajām valstīm.
Debijā elites divīzijā Latvija 1997. gadā izcīnīja septīto vietu, ko joprojām nav izdevies pārspēt, tikai divreiz atkārtot.
Pirmie trīs čempionāti augstākajā divīzijā bija liels finanšu pārbaudījums Latvijas izlases faniem, kuri devās komandu atbalstīt klātienē. Turnīri noritēja zemēs, kur jādodas ar krietniem iekrājumiem kabatā – Somijā, Šveicē un Norvēģijā. Tā laika Latvijas izlases līdzjutējs Ilgvars Pavlovskis reiz intervijā Latvijas Radio raidījumā "Piespēle" atcerējās, ka pirmie turnīri bija īpaši, bet jau 21. gadsimtā fanu kultūra izauga pārāk plaša, zaudējot sākotnējo romantismu.
Pavlovskis atceras, ka deviņdesmitajos gados hokeja fani algā pelnīja kapeikas, bet izlase 1998. gadā spēlēja Šveicē un gadu vēlāk Norvēģijā, kas ir pasaulē dārgākās valstis. Taču aizbrauca gan pensionāri, gan studenti, kas naudu klātbūšanai pasaules hokeja notikumā krāja visu gadu.
Par modes lietu došanās uz pasaules čempionātu kļuva pēc 2000. gada pasaules čempionāta, kad Latvijas izlase vēsturiski leģendārajā mačā pārspēja Krieviju.
Šīs spēles laikā pat tika pārtraukta Saeimas plenārsēde.
Pēdējos gados fanu došanās uz pasaules čempionātu kļuvusi sadrumstalota, jo ģimenes pašas plāno ceļojumus, bieži ar personīgo auto. Agrāk plānošanu uzticēja tūrisma firmām, tāpēc bija vieglāk noteikti, cik daudz latviešu turnīru apmeklējuši klātienē. Nepārspēts rekords joprojām ir 2001. gada čempionāts Vācijā, uz kuru esot aizbraukuši aptuveni 8000 latviešu fanu.
Tīmekļa vietnes travelart.lv konsultante Ludmila Glazunova pastāstīja, ka šogad Somijā par hokeju klātienē varētu fanot vien pāris tūkstoši Latvijas izlases atbalstītāju. Divi gadi pandēmijas laikā esot mainījuši ieradumus, kā arī notikumi Ukrainā daudzus attur no ceļošanas. Turklāt Tampere ir maza pilsēta, kas hokeja faniem palielina nakšņošanas izmaksas, un tālākiem braucieniem jārēķinās arī ar lielākiem tēriņiem degvielai.
"Ja būs tūkstotis [fanu] vai divi, tas būs daudz," teica Glazunova.
Līdz ar Krievijas tirgus izzušanu no iespējamo darbavietu klāsta šogad pasaules čempionāts atkal būs vieta, kur spēlētāji, iespējams, parakstīs daudzus līgumus nākamajai sezonai.
Agrāk izlašu hokejisti rāvās uz pasaules čempionātu, jo tā bija iespēja parādīt sevi uz lielās skatuves potenciālajiem darba devējiem. Mūsdienās gan tas noteikti vairs nav tik izteikti, jo tīmeklī var atrast praktiski visu nepieciešamo par katra profesionāla hokejista spējām. Pasaules čempionāts gan ir laba vieta, kur spēlētāju novērtēt darbībā.
Latvijas izlases aizsargs Jānis Jaks pastāstīja, ka čempionātā Somijā noteikti būs klubu skauti un daudzi vērīgi skatīsies turnīru. Lai arī speciālisti zina, uz ko katrs spēlētājs ir spējīgs, tā allaž ir iespēja tik pamanītam citās līgās un nopelnīt kādus plusiņus, paskaidroja Jaks.
Pasaules čempionāts Somijā notiks no 13. līdz 29. maijam. Latvijas izlase B grupā Tamperē tiksies ar Somiju, ASV, Čehiju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju un Austriju. A grupā Helsinkos spēlēs Kanāda, Vācija, Šveice, Slovākija, Dānija, Kazahstāna, Itālija un Francija.
