“Tas ir diezgan bēdīgi – tāds pasākums!” vīlies par to, ka netiek uz ziemas klasiku, bija pats Mārtiņš, atzīstot, ka esot diezgan stulba sajūta.
Dzierkals pēc labi aizvadīta laika junioru līgā centās savus spēkus izmēģināt Nacionālās hokeja līgas (NHL) apcirkņos, bet Toronto “Maple Leafs” latviešu hokejistam tur vietu īsti neatrada, tāpēc viņš izšķīrās par pāriešanu uz Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandu Rīgas “Dinamo”. Tomēr arī mājas sienas iesākumā nepalīdzēja, un uzbrucējam nācās saskarties ar 15 spēļu sēriju bez punktiem. Tas rezultējās ar to, ka Mārtiņu nosūtīja uz Latvijas čempionāta komandu Liepājā, lai atgūtu pārliecību par sevi – tā bija kārtīga realitātes deva.
Un tomēr Mārtiņš ļoti pozitīvi vērtē šo sezonu, norādot, ka daudz ko ir sapratis gan hokejā, gan pats sevī. Taču izsūtījumu uz Liepāju Dzierkals pārdzīvojis, jo saņēmis atbalstu gan no ģimenes, gan no draugiem.
Mārtiņa stāstā īpaša loma ir ģimenei – viņš nāk no dižģimenes ar diviem brāļiem un sešām māsām. Taču ģimene pat ir krietni lielāka, jo Mārtiņa vecāki pēdējo 20 gadu laikā ir rūpējušies par vairāk nekā 20 bērniem no bērnunamiem un krīzes centriem.
Tagad, kad lielākā daļa bērnu jau izvākušies no vecāku mājām, pēc vecāku Aijas un Jāzepa prāta tā ir tukšāka, tomēr tur vēl joprojām valda rosība. Mārtiņa viesošanās ģimenes mājās vairs nav tik bieža, un nākas pārspriest visu aktuālāko.
Mārtiņa brāļi agrāk spēlēja hokeju, bet māsa Kristīne vēl joprojām pārstāv Latvijas izlasi volejbolā un ikdienā spēlē Jelgavas komandā. Ja kādam no ģimenes locekļiem būs spēle un visi uz to varēs tikt, tad ģimene neliegs savu atbalstu.
Ģimenes mājā var ne tikai smelties spēkus no savējiem, bet var aplūkot arī visu Mārtiņa hokejista karjerā iespēto, ko cītīgi sakārtojusi mamma ar tēti.
Mamma Aija atklāja, ka Mārtiņš nekad nav rūpējies par savām trofejām un godalgām – medaļas bijušas vienaldzīgas. Taču tagad Dzierkals labprāt aplūko savas hokeja trofejas, taču visvairāk viņam patīk balva, ko nopelnījusi visa ģimene kopā – “Latvijas lepnums 2018”.
Mamma Aija stāsta, ka ģimenē starp māsām un brāļiem valda liela draudzība un tas esot labi. Kādā reizē vecāki aizies, bet bērniem paliks arī vēlāk savi cilvēki. Laikā, kad Mārtiņš nepiedzīvo savu veiksmīgāko brīdi savā karjerā, ģimenes faktors ir aizvien nozīmīgāks. Mamma novērojusi, ka arī komandā Mārtiņš rūpējoties par saviem komandas biedriem.
Mārtiņa sapnis vēl joprojām ir spēlēšana NHL. Un kāpēc gan ne?
