Sezona Daugaviņam izvērtās ļoti smaga tādēļ, ka viņš bija šķirts no Latvijā palikušās ģimenes, tomēr hokeja laukumā viņš kļuva par "Vitjaz" otro rezultatīvāko spēlētāju, 58 spēlēs iemetot 17 vārtus un 32 reizes rezultatīvi piespēlējot. Kaspars gan atzīst, ka iekļūšana izslēgšanas turnīrā būtu "Vitjaz" augstākais mērķis, pat ja izdotos to sasniegt. Hokejista karjerai virzoties uz otru pusi, 32 gadus vecais Daugaviņš nākamo sezonu tādēļ grib spēlēt klubā, kas pretendēs uz augstākajiem mērķiem.
"Gribas pabeigt karjeru ar kaut kādu dzelzs trofeju rokās," teica Daugaviņš. "Labprāt tiktu klubā, kas uzstādījis visaugstākās ambīcijas."
Pandēmijas ietekmētajā situācijā pirms aizvadītās sezonas Daugaviņam nav bijis daudz darba piedāvājumu, toties viņš cer uz lielāku interesi par sevi pirms nākamās sezonas,
un individuāli sasniegtā labā statistika to varētu veicināt. Par svarīgu stūrakmeni rezultatīvajai sezonai Kaspars uzskata labo fizisko sagatavotību. Viņš gan piebilda, ka kluba vadība nekad nav priecīga, ja komanda netiek izslēgšanas spēlēs, un situācijā, kad kaut kā beigās pietrūkst, vienmēr vairāk skatās uz līderiem. 
Par nākamo klubu sezonu Daugaviņš vēl nesteidz domāt. Hokejista aģents viņu jau informējis par dažu klubu interesi, tomēr Kaspars nevēlas sev lieku stresu bez konkrētiem piedāvājumiem. Viņa potenciālajos plānos neiekļaujas Rīgas "Dinamo", jo nav pamats uzskatīt, ka Latvijas klubs varētu KHL pretendēt uz lieliem mērķiem, turklāt tā sastāvs allaž tiek savākts pēdējā brīdī no tirgū atlikušajiem spēlētājiem.
Daugaviņš gan piebilda, ka arī KHL vēsturē neveiksmīgākajā sezonā Rīgas "Dinamo" saglabāja riskanta pretinieka reputāciju. Komandu treneri arvien uzskatot Rīgas "Dinamo" par komandu, kas var izčakarēt sezonu.
Pirmās dienas pēc atgriešanās mājās no Krievijas Daugaviņam pagāja ģimenē, kur meitas viņam gluži vai pielipa,
jo tēti nebija satikušas daudzus mēnešus. Pat "Vitjaz" spēlējot Rīgā, viņš ar ģimeni varēja parunāt tikai neilgu brīdi, ievērojot pandēmijas dēļ noteikto distanci.
"Pirmās dienas [pēc atgriešanās mājās] palidoja meitu apskāvienos, nekur netiku atlaists tālāk par metru," pastāstīja Daugaviņš. "Protams, patīkami satikt bērnus, tāds gads, ka dzīvot vienam grūti bija."
Daugaviņš arī varētu būt interesants izpētes objekts zinātniekiem, jo aizvadītajā sezonā bija viens no tikai diviem "Vitjaz" hokejistiem, kas nesaslima ar Covid-19.
Turklāt tas notika apstākļos, kad praktiski nekādas izolācijas komandā nebija un visi spēlētāji atradās viens otram blakus, kā arī slimoja hokejisti viens pēc otra.
"Turējāmies, bijām tanī perēklī iekšā, bet kaut kā izdzīvojām bez visa tā," veiksmīgo izvairīšanos no Covid-19 raksturoja Daugaviņš.
Rindas kārtībā nākamais Kaspara mērķis ir starts Latvijas izlasē maijā pasaules čempionātā Rīgā.
Valstsvienības pirmais oficiālais treniņš būs 5. aprīlī, bet Daugaviņš jau devies uz ledus, jo piecu nedēļu pauze pēc KHL sezonas noslēguma līdz pasaules čempionātam būtu nesamērīgi liela.
Ja pasaules čempionātā atļaus tribīnēs pulcēties līdzjutējiem, Latvijas izlasei varētu būt pa spēkam paveikt vēsturē paliekošas lietas, uzskata Daugaviņš. Viņš atgādināja valstsvienības galvenā trenera Boba Hārtlija iepriekš teikto, ka pasaules čempionāts Rīgā būs Latvijas izlases iespēja.
