ĪSUMĀ:
- Latvijas Hokeja federācijā neuzskata par lietderīgu noteikt ierobežojumus bērnu mācību sekmju dēļ
- Hokeja skolā "Mogo" ieviesta prakse pašiem pārbaudīt audzēkņu sekmes mācībās
- Speciālisti uzsver vecāku lomu izglītības noteikšanā par prioritāti arī hokejistiem
- Visam mūžam sevi var nodrošināt tikai pāris hokeja līgās, turklāt nopelnītais vēl jāmāk nepazaudēt
Hokeja apskatnieks Armands Puče intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra treneru īpašo lomu jauno spēlētāju sagatavošanā ne tikai gaitām ledus laukumos.
"Vienai daļai bijušo sportistu liekas, ka viņi saprot to, ko dara treneri. Attiecīgi mums ir jāsaprot, kas viņus ir audzinājis," paskaidroja Puče. "Ja viņus ir audzinājis aprobežots cilvēks, tad mēs nevaram sagaidīt, ka šie cilvēki, kas varbūt ir izcīnījuši kausus un atdevuši piespēles, ir gana viedi kā treneri. Tad vecākam ir liels risks nonākt apstākļos, ka tie nodod bērnu aprobežotā vidē, pliekanā, nepateicīgā, kur tiražē stūrgalvīgus muļķus. Un tā ir liela nelaime."
Latvijas Basketbola savienība jau vairāk nekā desmit gadu Jaunatnes basketbola līgas nolikumā ir iekļāvusi punktu, ka nesekmīgie skolas solā nedrīkst spēlēt sezonas finālsacensībās un pretendēt uz dalību jaunatnes izlasēs. No vienas puses, šāds ierobežojums nedaudz konfliktē ar ANO Bērnu tiesību konvencijas 31. pantu, kas atzīst ikviena bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izklaides pasākumos, kas atbilst viņa vecumam.
No otras puses, Latvijā Izglītības likums paredz izglītības obligātumu no 5 līdz 18 gadu vecumam, tāpēc
zināmu ierobežojumu noteikšana sporta sacensībām, lai veicinātu izglītības apguvi, drīzāk uzskatāma par attaisnojamiem.
Jaunatnes hokeja sacensībās nekādu ierobežojumu nesekmīgajiem nav.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs intervijā Latvijas Televīzijai pauda pārliecību, ka sarežģītos apstākļos nebūtu lietderīgi sašaurināt izlašu spēlētāju loku.
"Pirmkārt, ir jāsaprot, kur mēs virzāmies. Vai mēs virzāmies uz masveidību, izglītību vai profesionalitāti," teica Pļāvējs. "Šajos nestabilajos apstākļos, kur hokeja nākotne vispār nav skaidra, vēl kaut kādā veidā ierobežot iespēju spēlēt vai tikt iekļautiem izlasēs ir grūti."
Ko nedara federācija, to hokeja klubi var darīt paši.
Hokeja skola "Mogo" audzēkņu sekmes reizi pusgadā pārbauda pati.
Skolas direktors Agris Saviels savulaik hokeja dēļ mācības pameta pēc 10. klases un vidējo izglītību ieguva tikai 22 gadu vecumā. Pašlaik viņš ir trešā kursa students augstskolā.
"Hokejs vecākiem ir tāds kā instruments, bieži vien vienīgais, kā bērnu piespiest vai motivēt labi mācīties. Ja nemācīsies, neiesi uz hokeju," vecāku pieeju raksturoja Saviels.
Izsenis hokeja virsotņu kaldināšanā jaunie spēlētāji jau ļoti agrā vecumā startē citvalstu čempionātos. Kādreiz Latvijas jaunie hokejisti aktīvi spēlēja Baltkrievijas un Sanktpēterburgas čempionātos, tagad aktuāla kļuvusi Somija. Lai arī hokeja prasmes no tā iegūst, ceļā tiek pavadīts ļoti ilgs laiks, kas gadu gaitā sasummējas un atstāj ietekmi uz izglītību.
"Vecāku atbildība ir tāda, ka viņi bieži vien šo vardarbību pret bērnu tā arī izpauž – izvēlas sporta veidu, sapni bērna vietā," sacīja hokeja apskatnieks Puče. "Bērns jau, protams, priecājas, ka nav jāiet uz skolu kādā brīdī. Bet drīzāk ir jārunā par to, ka spiežam bērnu mācīties, nevis spiežam iet uz treniņiem."
Puče uzsvēra, ka
sports uzskatāms nevis par profesiju, bet gan izklaidi.
"Ja kāds saka, ka tur kaut ko var nopelnīt… Pārsvarā tie gadījumi arī beidzas diezgan skumji ar visu to naudas pelnīšanu. Agrāk vai vēlāk viņi stāv pie ratiem, un tie rati visbiežāk ir pilni ar sūdiem," piebilda Puče.
Arī HS "Mogo" direktors Saviels neslēpj, ka
tikai pāris naudīgākajās līgās spēlētāji var finansiāli sevi nodrošināt priekšdienām, turklāt arī tad ir nepieciešamas zināšanas, lai nopelnīto naudu nepazaudētu.
"Ja tu nespēlē NHL vai vismaz KHL, nesapelnīsi atlikušajam mūžam," teica Saviels. "Pat ja sapelnīsi, tāpat blakus vajadzīgi cilvēki, kuri palīdz ieguldīt, tevi neapmāna. Lai kur spēlētu, tā izglītība tāpat būs vajadzīga un kaut kas būs jādara jebkurā gadījumā."
LHF ģenerālsekretārs Pļāvējs pastāstīja par ieceri veidot Hokeja ekselences centru, kur būtu gan speciālas hokejistu klases skolās, gan hokejistiem pielāgotas mācību programmas vietējās augstskolās. Lai šādu projektu federācija aizsāktu, nepieciešami lieli finanšu resursi, kādu šobrīd neesot. Situācija varētu mainīties, ja nākamo pasaules čempionātu Rīgā izdosies noslēgt ar ievērojamu peļņu.
