Bieži tika izsisti laukumam blakus esošo māju logi un savainoti nejaušie garāmgājēji. Turpinājumā kanādieši pārņēma britu pieredzi un izmantoja gumijas bumbiņu, taču arī tā ļoti lēkāja, un spēlētājiem vajadzēja lielu meistarību, lai to savaldītu.
1875. gada 3. martā Monreālā notika pirmā oficiālā hokeja spēle, un to spēlēja tieši ar koka ripu. Savukārt par gumijas ripas izgudrotāju kļuva kāds vīrs uzvārdā Robertsons, un tas notika 1879. gadā. Viņš bija tas, kurš pārgrieza gumijas bumbiņu un izveidojās gumijas disks, kas mainīja pašu spēli, padarot to ātrāku un dinamiskāku.
Par ripas dzimšanas dienu tiek atzīts 7. februāris. Pirmo reizi ripa jeb angliski “puck” tika pieminēta Kanādas laikraksta “Montreal Gazette”.
Hokejā bija tādi jēdzieni kā Firsova metiens un Hala šķīliens. Abiem hokejistiem bija ļoti spēcīgi metieni. Tā laika aculiecinieki stāsta, ka Bobija Hala ar plaukstas metienu raidītā ripa sasniedza ātrumu 160 kilometri stundā, bet ar šķīlienu – pat 200 kilometrus stundā. Taču mūsdienās to pārbaudīt vairs nav iespējams.
Kanādā hokeja ripai ir pat piemineklis - tā ripai ir kvadrāta forma ar ieliektiem stūriem. Taču šim piemineklim nav oficiāla statusa, jo dokumentāli nav pierādīts, ka tieši šādi izskatījās pirmā ripa.
Mūsdienās ripas ir populāras kā suvenīri – komandas ik gadu tirdzniecībā izlaiž tūkstošiem ripu, kuras pērk līdzjutēji un ripu kolekcionāri.
