Jaunībā Opits bija meiteņu mīlulis - vārtsargs meistarkomandā "Daugava". Hokeju viņš sāka spēlēt piecdesmito gadu vidū un atceras, ka "Daugavas" spēles pulcēja pilnas tribīnes, lai arī komandas panākumi bija visai pieticīgi. Arī prasmju līmenis hokejā tolaik bija cits - ja latvieši prata ripu mazliet pacelt gaisā, tad citi PSRS hokejisti bija pārnākuši no bendija un ripu spēlēja tikai pa ledu.
Sibīrijā Opits ir spēlējis arī -38 grādu aukstumā. Viņš atceras, ka rezervisti sedzās ar segām, kas paņemtas no viesnīcas, un spēle bija sadalīta sešos 10 minūšu posmos. Uz spēlēm Sibīrijā komanda no Rīgas ar vilcienu brauca vismaz četras dienas, ar ģitāru un akordeonu ceļā.
Pēc hokejista karjeras Opits 17 gadus strādāja "Dinamo" hokeja skolā un tagad jau viņa mazie ir izauguši varen lieli. Deviņdesmito gadu sākumā Opits aizsāka sieviešu hokeju. Viņa vadībā sapulcējās daiļslidošanā augstus rezultātus nesasniegušas sportistes un uz slidošanu kāras meitenes no citiem sporta veidiem. Ledus tolaik "Daugavas" stadionā bijis par brīvu un tika iemēģināta ripas spēle. Opits nepiekrīt, ka hokejs nav sieviešu spēle. Kanādiešu pieredze rāda, ka arī dāmas var būt labas hokejistes, uzsver vecmeistars.
Veterāni hokejā arvien ir pa īstam, jo mīl šo spēli. Ir senāko laiku hokejisti, kas ilgus gadus turpina spēlēt pēc meistarkomandas gaitu noslēguma. Ar mazajiem hokejistiem Opits vēl uzslidoja pirms gadiem pieciem, bet februārī viņu sveiks 87 gadu jubilejā.