Galvenais mīnuss – pārāk maz gūto vārtu. Viena uzvara un viens zaudējums divās pārbaudes spēlēs nebūtu slikts rādītājs, ja vien divās spēlēs nebūtu tikai viens vārtu guvums. Pēdējos divos pasaules čempionātos Latvijas izlase guvusi 12 un 13 vārtus. Tas ir par maz. Šajās pārbaudes spēlēs vidēji gūstam 0,5 vārtus spēlē. Tas ir pārāk liels spiediens uz izlases aizsardzību un vārtsargiem.
Vēl liels mīnuss – vairākuma izspēle. Joprojām, spēlējot vairākumā, izlases puiši gaida vēl labāku iespēju, vēl skaistāku epizodi. Taču tā nepienāk. Tikai ar metienu pa vārtiem var sašķelt pretinieku kvartetu.
Vēl joprojām ar mīnusa zīmi vērtējami vārtsargi. Jā, vārtsargi mums ir labi un talantīgi, taču trūkst pieredzes. Patīkami, ka Jānis Kalniņš spēlē pret Baltkrieviju pēc pirmajiem diviem ielaistajiem goliem nesadega.
Pozitīvi nav vērtējama arī disciplīna. Divās spēlēs pret baltkrieviem mūsējie nopelnīja 18 soda minūtes. Tiesa gan, 10 minūtes Ralfam Freibergam disciplinārsods, taču tik un tā tie bija četri mazākumi.
Ar plusa zīmi noteikti ir vērtējama pretinieku uzbrukumu jaukšana. Izlase aizvien labāk sāk izpildīt galvenā trenera Boba Hārtlija prasību aktīvāk spēlēt pretinieku zonā.
Pozitīvs ir arī mikroklimats. Gaisotne nemainās – hokejisti viens par otru krīt un ceļas. Mūsējie sevi nežēlo un gatavi ar zobiem cīnīties par ripu.
Latvijas izlasei pirms pasaules čempionāta vēl priekšā sešas pārbaudes spēles. Divas jau šīs nedēļas nogalē Zviedrijā.
Pasaules čempionāts startēs maijā Ķelnē un Parīzē. Latvijas valstsvienība spēles aizvadīs Ķelnē, cīnoties par uzvaru ar Dānijas, Slovākijas, Itālijas, Zviedrijas, ASV, Krievijas un Vācijas izlasēm.
