Pēc pievienošanās Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Kolumbusas "Blue Jackets" sistēmai Kivlenieks intervijā atzinis, ka ceļa bruģēšanā uz NHL īpašu paldies ir pelnījis treneris Bāliņš, kā arī Kārlis Zirnis, kurš palīdzēja vārtsargam nokļūt Ziemeļamerikas hokejā. Guntis gan nav Matīsa pirmais treneris, bet kopā "Pārdaugavas" komandā bijuši sešus gadus, līdz vārtsargs devās uz ASV sešpadsmit gadu vecumā.
Treneri priecē, ka Matīss pasaules čempionāta spēlēs vārtos darbojas vēsi un mierīgi, spēj pareizi ieņemt pozīciju un neļauj ripām atlēkt. Bāliņš atceras, ka Matīss hokejista gaitu pirmsākumos visu laiku smaidīja un jauno vārtsargu nekas nesatrauca, pat kļūdas, kad viņš ielaida kādu vieglu ripu.
Matīss nekad nesāka nervozēt, taču trenera atmiņās palicis arī kā paslinks audzēknis.
"Vajadzēja baigi dzenāt viņu," Kivlenieka gaitu sākumu hokejā raksturoja Bāliņš.
Pirmie gadi Amerikā Matīsam bijuši grūti, Zirnis pat teicis Guntim, lai piezvana savam audzēknim un nedaudz sakārto domas. Bet pēc pāris gadiem noticis klikšķis, Matīss sācis pieiet lietām daudz profesionālāk. Treneris reiz ar savu komandu spēlēja turnīrā Minesotā un brīvdienā devās apskatīt tur dzīvojošā Matīsa mājvietu.
Bāliņš patramdījis Matīsu par nekārtību mājās, bet vārtsargs vedinājis treneri pie ledusskapja, parādot, ka tas ir piekrauts ar picām. Matīss labi atcerējās, ka treneris savulaik uzmanīja audzēkņus, lai viņi netiek pie picu ēšanas. Interesanti, ka
tieši ēdiena dēļ Matīss bērnībā ticis pie kolorītas iesaukas Cukuriņš, jo viņa mamma kā lieliska toršu un kliņģeru cepēja neaizmirsa arī hokejistus.
Bāliņš 1980. gadā četras spēles aizvadīja PSRS čempionātā Rīgas "Dinamo" sastāvā, taču asā rakstura dēļ sastāvā nenoturējās. Lauvas tiesu karjeras pavadījis PSRS trešajā līgā, pēc neatkarības atjaunošanas viņš spēlēja dažādās komandās Latvijas čempionātā. Kā treneris debijas sezonā aizveda "Latgales" klubu līdz bronzai Latvijas čempionātā, vēlāk pievērsās jauniešu trenēšanai "Pārdaugavas" komandā. Šobrīd izlasē spēlē vēl viens viņa audzēknis Kristiāns Rubīns, kādu brīdi Bāliņš trenējis arī brāļus Bukartus un Rodrigo Ābolu.
Par paša audzēkņiem Bāliņš atzīst hokejistus, kas viņu dēvē par savu treneri.
Kivlenieku un Rubīnu treneris uzskata par saviem audzēkņiem.
Bāliņš bija viens no iniciatoriem fonda “Hokeja atbalstam” izveidošanai. Tā galvenais mērķis ir izveidot hokeja muzeju, digitalizēt Latvijas hokeja vēsturi, un pats galvenais – atbalstīt veterānus, kam vienam pēc otra vajadzīga dažāda medicīniska palīdzība. Lai iekustinātu ziedošanas kustību un mainītu domāšanu, Latvijā vēl ir vajadzīgs laiks, uzskata Bāliņš. Viņš sagaida, ka laika gaitā arvien vairāk hokejistu apzināsies, ka citu palīdzība ir veicinājusi viņu izaugsmi un nodrošinājusi iespēju palīdzēt citiem.