Labu hokeja tiesnešu Eiropā trūkst, bet jaunu kvalificētu speciālistu pieaugums ir mazs. Ja Ziemeļamerikā no 1000 tiesneša amata kandidātam pēc gada apmācībām paliek simts, tad Latvijā rādītājs ir augstāks, jo atbilstošas prasmes sasniedz apmēram puse pretendentu. Augstas klases profesionāļiem tā ir arī iztikas pelnīšana, tomēr nav iespējams būt labam hokeja tiesnesim, ja nav patikšanas uz hokeju, atzīst Ūdris, kurš organizē tiesāšanu visu līmeņu Latvijas čempionātu spēlēs un izglīto jaunus tiesnešus.
Kļūdās visi tiesneši, arī pieredzējušie, bet viņus respektē un spēlētāji misēkļiem pat nepievērš vērību, savu pieredzi atklāja Ūdris. Turpretim jaunajiem tiesnešiem izsisties ir ļoti grūti. Turklāt spēles lielākoties notiek nedēļas nogalē, tādēļ tiesnešiem ir būtisks jautājums, kā maču tiesāšanu saskaņot ar ģimenes dzīvi.
Latvijā ir vairāk nekā 150 hokeja tiesnešu visos reģionos, bet reizēm Rīgā vienlaicīgi ir nepieciešami apmēram 60 tiesneši, un Ūdrim jāspēj situāciju atrisināt. Viņš gan atzīst, ka tiesneši ir ļoti atsaucīgi un atteikumus nenākas saņemt.
Ūdris uzskata, ka labam tiesnesim jāspēj laukumā dažās sekundēs izskaidrot savu lēmumu spēlētājam, lai gan formāli pēc noteikumiem varētu to nemaz nedarīt. Jāspēj arī laist gar ausīm 50 satrakojušos vecāku bļaušana un apvainojumi bērnu turnīru spēlēs.
Spēļu norises nodrošināšanā ir iesaistīta arī Ūdra meita Sabīne, kura ir spēļu protokolētāja, bet valodu prasmju dēļ tika pie iespējas apkalpot spēles Soču olimpiskajā turnīrā. Savukārt Ūdris jau kopš Kontinentālās hokeja līgas (KHL) dibināšanas apkalpo līgas spēles un pilda videotiesneša pienākumus.
