Ansons ikdienā tiesā gan Latvijas hokeja čempionāta spēles, gan Kontinentālās hokeja līgas (KHL) mačus. Karjerā viņš arī apkalpojis daudzus dažāda līmeņa starptautiskus turnīrus - tostarp Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rīkotos U-20 un U-18 pasaules čempionātus, gan arī pērn notikušo pasaules čempionātu Rīgā.
Taču uzaicinājums uz olimpisko turnīru Pekinā ir karjeras augstākais sasniegums,
intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Sporta studija" atzina Ansons.
Viņš arī neslēpa, ka faktiski šī varētu būt viena no pēdējām iespējām, jo galveno tiesnešu izvēlē augstākā līmeņa turnīros būtisks aspekts ir vecums un fiziskā sagatavotība.
"Nu teiksim tā, godīgi sakot, man jau ir 36 gadi. IIHF iet uz to, ka jaunos vajag. Nākošajā olimpiādē man jau būtu 40 un tā varbūtība tikt uz turieni jau būtu mazāka," atzina Ansons.
Pēc viņa teiktā, ideālākais tiesneša vecums ir no 35 līdz 40 gadiem.
Maksimālais tiesneša vecums var būt 50 gadi, taču ir jāspēj izpildīt virkni stingru kritēriju – gan teoriju, gan fiziskos testus, jo slodze uz ledus vienas spēles laikā ir visai pamatīga.
"Mums tagad pēdējās sezonas tādus čipus liek – statistikai. Galvenajam tiesnesim vidēji spēles laikā sanāk noslidot virs 10 kilometriem – visu laiku kusties. Tāpēc tie fiziskie testi ir diezgan, diezgan nopietni," stāstīja Ansons. Bez labas fiziskās sagatavotības galvenajam tiesnesim ir arī visa atbildība par pieņemtajiem lēmumiem, kas nereti neapmierina ne spēlētājus, ne līdzjutējus.
Laba tiesneša spēja ir arī atzīt savas kļūdas un mainīt spēles gaitā pieņemtos lēmumus.
Ansons atceras vienu šīs sezonas epizodi, kad pēc apspriešanās ar pārējiem tiesnešiem viņš atcēla savu lēmumu.
"Man šķiet, ka tad spēlētāji to labāk ciena, nekā, ja tu ietu līdz galam un pēc tam skaties – nu, tur tiešām nebija sods. Manā izpratnē labāk kļūdu atzīt, parādīt, un tad arī spēlētāji jutīs to, ka, ja arī tiesnesis kļūdīsies, tad viņš saies kopā ar pārējiem kolēģiem, apspriedīs un pieņems pareizo lēmumu. Viņiem jau galvenais, lai ir pareizs lēmums," pastāstīja Ansons.
Tāpat arī tiesnesis uzsvēra labas komunikācijas nozīmi spēles gaitā – ir tiesneši, kuri tikai svilpj, bet neko nerunā, taču Ansons esot no tiem, kurš, kā pats saka, "daudz runā", lai spēlētāji jūt, ka tiesnesis ir blakus, visu kontrolē.
Kāda spēles būs jātiesā Pekinā, viņš uzzinās dienu iepriekš – tāpat kā pasaules čempionātos, kad tikai iepriekšējā vakarā paziņo tiesnešu brigādes konkrētām spēlēm.
"Satraukums jau vienmēr ir pirms kaut kā jauna – jebkura turnīra pirmā spēle, vienalga kāda līmeņa mačos, vienmēr ir tāda mandrāža. Pēc tam tu ieej jau ritmā, un aiziet," sacīja Ansons, kurš XXIV ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā atvērs jaunu lappusi Latvijas hokeja vēsturē.
