Privātas sporta skolas Rīgā nesaņem pašvaldības atbalstu, tādēļ lielāka izmaksu daļa ir jāsedz vecākiem. Miļuns cer, ka netaisnība tiks novērsta, jo visu bērnu vecāki maksā vienādus nodokļus. Sporta skola "Pārdaugava" ir izpildījusi visas akreditācijas prasības, kas ļauj saņemt valsts atbalstu treneru algām, bet tajā pašā laikā Rīgas pašvaldības finansējums netiek piešķirts. Pašvaldība atbalsta tikai sporta skolas, kur pati ir dibinātāja.

Miļuna vadītajā sporta skolā skaidras naudas aprite ir samazināta, tomēr viņš neslēpj, ka ir izmaksu pozīcijas, kur tas arvien ir efektīvākais risinājums. Piemēram, autobusu braucienam uz Daugavpili lētāk un vienkāršāk ir piemeklēt par samaksu skaidrā naudā, un vecāki to atbalstot.

Tāpat skaidrā naudā daudz vienkāršāk ir apmaksāt darbu tiesnešiem un medicīnas māsām, kam jābūt klāt katrā spēlē. Turklāt, ja tiesnesim par paveikto maksās ar pārskaitījumu, soģim beigās paliks krietni mazāka summa, kas atkal varētu izraisīt cenas kāpumu uz vecāku rēķina, sacīja Miļuns.

Vecākiem arī jārēķinās, ka pašvaldību sporta skolās daudz kas tiek apmaksāts, bet tā nav privātajās skolās, lai arī valsts akreditētās,

uzsvēra Miļuns. Hokejā darbojas arī vecāku izveidoti klubi, kur saņemt kādu atbalstu no malas nav iespējams. Jo mazāks klubs, jo lielākas izmaksas veidojas to dalībniekiem, paskaidroja Miļuns. 

Sporta skolas "Pārdaugava" vadītājs uzskata, ka pienācīgs valsts atbalsts treneru algām lielā mērā ļautu atteikties no vecāku naudas vākšanas. Vēlmi uzskaitīt visus izdevumus neveicinot arī situācija, ka samaksāto nodokļu daļas atgūšanai gadā var iesniegt čekus par 600 eiro, kas aktīvi sportojošu bērnu vecākiem uzkrājas jau pāris mēnešos.

Miļuns uzskata, ka izmaksu mazināšanai vecākiem būtu rūpīgāk jāizvērtē nometņu piedāvājums, skatoties, kas ir treneri un ko viņi ir sasnieguši.

Piedāvājums kaut ko nopirkt vienmēr ir liels, bet vecākiem jāspēj saskatīt, ko katra nometne bērnam dos. 

Nometņu līdzfinansēšanā iesaistoties pašvaldībai, rīkotājiem ir jārēķinās, ka nelielas summas piešķiršana uzreiz nozīmē plašu atskaišu iesniegšanu un liek rēķināties ar iespēju, ka kaut kas būs iztērēts ne atbilstoši priekšrakstiem. Organizatoriem ir vienkāršāk savākt samaksu trenerim vai citām izmaksu pozīcijām skaidrā naudā, paskaidroja Miļuns.

Piemēram, Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) budžetā nav līdzekļu, lai atbalstītu kādas nometnes, tādēļ Miļuns rosina lūkot citus risinājumus, kas hokejā samazinātu izmaksas bērnu vecākiem. Viņa vadītajā sporta skolā, nesaņemot pašvaldības atbalstu, mēneša maksa deviņgadīgam bērnam ir 150 eiro mēnesī. Nedēļā tas nodrošina četrus ledus treniņus un 2–3  sausos treniņus. Ģimenes var rēķināties ar atlaidēm, ja uz hokeja nodarbībām sūta vairākas atvases, kā arī gadījumā, ja bērns izlaidis treniņus slimības dēļ. Mazāka mēneša dalības maksa ir arī vārtsargiem.
 

"Es domāju, ka mēs esam [izmaksu ziņā] humānākā sporta skola Rīgā, vismaz hokejā vispieejamākā," teica Miļuns.

Iespēju robežās sporta skolā "Pārdaugava" atbalsta bērnus ar inventāru un piesaista arī sponsorus, lai varētu necelt maksu vecākiem. Jaunajiem hokejistiem paredzēta arī ievērojama atlaide ēdināšanai vietējā kafejnīcā. 

Tomēr Miļuns lēš, ka 

maksa vecākiem neizbēgami kāps ledus īres sadārdzinājuma dēļ, ja valsts nesniegs atbalstu elektroenerģijas cenu kāpuma kompensēšanai.

Atbalsts, pēc Miļuna teiktā, varētu būt gan dotācija, gan PVN nodokļa atlaide maksai par elektroenerģiju. 

Miļuns rosina vecākiem pirms lēmuma pieņemšanas izvērtēt, kam hokejā uzticēt bērnu apmācību, jo dažādi faktori ietekmē arī izmaksas. Ja sporta skola netērē lielu naudu virslīgas komandai, uztur pilnu vecuma grupu piramīdu un treniņus nodrošina savā hallē, izmaksas var samazināt.