Hokeja laukums

Lauris Dārziņš. Hokejists no «Daugavas» stadiona apkaimes

Hokeja laukums

Hokeja laukums

Kristīne Hatuļeva. Leģendārā hokejista meita spēlē arī pati

Hokeja leģendas Hatuļeva meita: Jautāju Dievam, kādēļ man atņēma tēti un mammu

Viktors Hatuļevs bija pirmais Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā iekļautais PSRS hokejists, kurš līdz spēlēšanai aiz okeāna nenokļuva un, dzīves vētru pluinīts, priekšlaicīgi aizgāja aizsaulē. Tagad hokeju sākusi spēlēt viņa meita Kristīne, kura uz ledus dažkārt kāpj kopā ar savu dēlu un ir arī  aizdomājusies, kādēļ agri palikusi bez tēva un mammas.

Kad Hatuļevam bija tikai 20 gadu, labāka vienaudžu vidū septiņdesmito gadu vidū hokejā nebija visā pasaulē. No sava uzvārda Kristīne gan savulaik kaunējusies, jo vairāk runāts nevis par tēva slavas laiku sportā, bet dzīvi pēc hokeja, ko sarežģīja atkarības.

Lai gan Kristīne ir jautājusi Dievam, kādēļ viņai tik agri tika atņemts gan tētis, gan mamma, sieviete pieļauj iespēju, ka tā tam bija jānotiek, lai kļūtu tāda, kāda ir tagad. "Esmu daudz sasniegusi, un laikam tas bija mans liktenis," Latvijas Televīzijas raidījumā "Hokeja laukums" teica Hatuļeva.

Kristīne hokeju mīl tikpat ļoti, kā savulaik viņas tēvs. Lielāko dzīves daļu viņa bija skatītājos, bet kopš septembra - hokeja ekipējumā un uz slidām. Kristīne mācās laukumā slidot, spēlēt, domāt un pilnveidoties. Kad Kristīnei izdevies piepildīt savu sapni, viņa sajutusies lidojam pusmetru virs zemes.

Nevilšus Kristīne mēdz pieķert sevi pie domas, ka arēnas tribīnēs sēž tētis un mamma. Tā risinās iekšējas sarunas ar sevi un viņiem tur augšā, piebilst hokejiste. Kristīne uzskata, tēvs par viņu būtu priecīgs un lepns, jo ar savu meitu allaž ir lepojies. Savas attiecības ar tēvu viņa meita būtu gribējusi ilgākas un mazliet labākas.

Jau vēlāk laika gaitā Kristīne sapratusi, ka hokejs tēvam bija visa dzīve, ko viņam atņēma. "Cilvēks tad ir pazudis," saka Kristīne. Tagad neviens nepateiks, vai viss būtu bijis savādāk, ja Viktors paliktu ārzemēs un tiktu spēlēt NHL. Iespējams, mājās palikušie viņam tuvie cilvēki tiktu uzskatīti par valsts nodevējiem un ģimene būtu šķirta uz mūžu. Kristīne uzskata, ka tēva lēmums palikt šeit bija, domājot par ģimeni.

Kristīnes dēls arī trenējas hokejā un ir lepns par mammu, kā arī nepalaiž garām iespēju dot padomu kādās spēles niansēs. Mamma cer, ka dēls lepojas ar piederību Hatuļevu dzimtai, kur hokejs nav tikai spēle.

Saistītie raksti
Hokejs
Sports
Jaunākie
Interesanti