Ābola skats uz hokeju, iespējams, ir tik vispusīgs, kā nevienam citam. Viņš ir bijis spēlētājs, vēlāk pārkvalificējies par treneri, kā arī darbojies profesionāla komentētāja lomā televīzijā. Liela pieredze Artim ir arī kā hokejista tēvam - viņa dēls Rodrigo spēlē augstā profesionālā līmenī.
Kopš Latvijas izlase spēlē elites divīzijā, valstsvienības rezultāts pasaules čempionātos svārstās starp 7. un 13.vietu.
Pagaidām tikšanu ceturtdaļfinālā vēl uzskata par superpanākumu,
sacīja Ābols. Viņš gan cer uz iespēju izlasei spēcīgākajā sastāvā kļūt par stabilu TOP 8 komandu, ja 2021.gadā visi labākie būs veseli un sapulcēsies uz čempionātu Rīgā.
Ābols saskata, ka Ziemeļamerikā ir gana daudz jaunu Latvijas hokejistu ar līdz galam neatklātu potenciālu, kas varētu padarīt spēcīgāku arī izlasi. "Bilde izskatās diezgan labi," teica treneris.
Šopavasar Ābolam pietrūka ierasto Baltā galdauta pusdienu, kas 4.maijā jau vairākus gadus izlasei tika rīkotas pasaules čempionātā.
Treneris neslēpj, ka pandēmijas apstākļi rada sarežģījumus, bet tie jāpārvar. "Nevienam nav pierasts tas, kas šobrīd notiek," viņš piebilda.
Lai gan Ābols par savu vienīgo pasaules čempionātu spēlētāja statusā uzskata 2001. gadu Vācijā, tomēr kopumā viņa rēķinā ir četri čempionāti elites divīzijā. Tostarp leģendārais turnīrs pirms 20 gadiem Sanktpēterburgā, kur Latvijas izlase uzveica ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznēm nodrošinājušos mājinieci Krieviju. Vēl pirms došanās uz Krieviju izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs daudzus pārsteidza, sastāvā iekļaujot jauniņo Jāni Spruktu. Ābols atceras, ka Jānis bija sava ceļa gājējs un hokejists daudzus pārsteidza, nepazīstot savu pieredzējušāko komandas biedru Vjačeslavu Fanduļu.
Viens karstākajiem tematiem valstsvienībā ap gadsimtu miju bija Latvijas Hokeja federācijas (LHF) maksātās prēmijas par valstsvienības veikumu pasaules čempionātā, ļaujot tam kļūt par pašmāju hokeja hrestomātiju. Ābols atceras, ka par 2000.gada čempionātu saņēma labu prēmiju - 10 000 dolāru, un bija priecīgs par to.
Prēmiju Ābols saņēma situācijā, kad klubu līmenī spēlēja otrajā līgā Zviedrijā, kā pats saka, par vēdera tiesu. Savukārt 2012.gada čempionātā, kad Ābols jau bija izlases treneru kolektīvā, LHF prezidenta Kirova Lipmana runas komandas ģērbtuvē par naudu Artim uzdzina dusmas. Viņš atzīst, ka, lai arī nauda nebūtu lieka, kaut kas pašā tobrīd laikam jau bija izmainījies.
Darbojoties dažādos ampluā, Ābols ir redzējis lielāko daļu valstsvienības galveno treneru,
kam jāpazīst spēlētāji un jāspēj atrast pareizo pieeju. Pie valstsvienības stūres ir bijuši 14 galvenie treneri, un Ābols saskata, ka visdetalizētākā pieeja, tostarp ar spēju atrast pieeju katram hokejistam neatkarīgi no zvaigznes statusa, ir pašreizējam izlases stūrētājam Bobam Hārtlijam. Ābols atceras situāciju, kā turnīrā Vācijā kāds spēlētājs, kura vārdu treneris smalkjūtīgi noklusē, gājis pa gaisu un sajuties pats galvenais, bet Hārtlijs sarunās spēja atrast īsto pieeju, lai situāciju normalizētu.
Kopš marta beigām Artim, viņa sievai Daigai un jaunākajai atvasei Enijai par miera ostu kalpo Engure. Ierastais ritms, tostarp Ābolu ģimenei tuvākais sporta veids hokejs ir iepauzēts.
