LHF nevar būt atbildīga vai vainīga par notiekošo Baltkrievijā, bet IIHF būs jāizlemj, vai drošības apstākļi ļauj Minskā uzņemt pasaules čempionāta spēles, teica Koziols.
"Nekādi mēs [LHF] nevaram uzņemties atbildību par notiekošo Minskā," uzsvēra LHF ģenerālsekretārs. "Tas nav mūsu ietekmes sfērā pieņemt lēmumus par pasaules čempionāta rīkošanu."
Koziols piebilda, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") sarunā ar IIHF prezidentu Renē Fāzelu korekti vērsa uzmanību uz to, ka atbildība par čempionāta norises vietas izvēli gulstas uz IIHF pleciem. Koziols sagaida, ka IIHF izvērtēs drošības un Covid-19 riskus, līdz pieņems izsvērtu lēmumu.
IIHF padomes locekļiem pirms lēmuma pieņemšanas būs iespēja iepazīties ar ekspertu sagatavotu 140 lappušu dokumentu. "Mums solīja, ka mēs dabūsim kopsavilkumu izlasīt," teica Koziols. Par ziņojuma saturu LHF vēl nav informācijas. IIHF padome jautājumu par 2021. gada pasaules čempionātu varētu izskatīt 18. novembrī.
Nošķirot politisko situāciju no drošības aspekta, pēc Koziola teiktā, IIHF locekļus vairāk uztrauc drošības riski Minskā. IIHF saprot, ka protesti Baltkrievijā nebeigsies ne pēc nedēļas, ne pēc mēneša, un starptautiskās federācijas vadība nevēlas, lai kas tāds notiktu arī maijā pasaules čempionāta laikā, paskaidroja LHF ģenerālsekretārs.
"Drošības riski, manuprāt, ir visprioritārākie. Domāju, tās balsis būs līdzvērtīgas. Domāju, ka dalīsies [balsis IIHF padomes locekļu balsojumā]," teica Koziols.
Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievija un Latvija ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā paredzēts aizvadīt vienas grupas spēles. Oficiāli pasaules čempionātu nerīko valstis, bet gan nacionālās hokeja federācijas, tomēr bez valsts finanšu atbalsta tas nebūtu iespējams ne Minskā, ne Rīgā.
Koziols atgādināja, ka hokejs dzīvo arī Covid-19 laikā, ko apliecināja Latvijas valstsvienība ar uzvaru Vācijas kausa izcīņā. Turnīrs Vācijā notika bez galvenā trenera Boba Hārtlija klātbūtnes, taču viņš par katru spēlētāju saņem citu izlases treneru rakstītu atskaiti. Pēc tā Hārtlijs arī varēs vērtēt, kurus spēlētājus aicināt uz nākamajām treniņnometnēm, bet kam vēl būs jāpiestrādā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Pret Baltkrievijas režīmu noteiktās sankcijas papildināja arī Aleksandra Lukašenko iekļaušana sarakstā.
