Ungārija un Slovēnija piektdienas rītā vēl prezentēja savu piedāvājumu, bet IIHF padome bija informējusi kongresa dalībniekus, ka attiecīgā kandidatūra nekvalificējas, jo nav izpildījusi visus kandidēšanas priekšnoteikumus, paskaidroja Kalvītis. Viņš uzsvēra, ka Ungārijas un Slovēnijas kandidatūras trūkums bija arī tas, ka abu valstu nacionālās izlases pēdējos piecos gados nav vismaz divās sezonās spēlējušas pasaules čempionāta elitē, kā to paredz noteikumi pretendentiem.
"Līdz ar to viņi [ungāri un slovēņi kā rīkotāji] nekvalificējās. Prezentāciju, protams, kongresa delegāti noklausījās. Ungāri un slovēņi cer pieteikties 2028. gadā uz tiesībām rīkot čempionātu," teica LHF prezidents.
Ja nonāktu līdz balsošanai ar Ungārijas un Slovēnijas dalību, iznākumu būtu grūti prognozēt, jo abas valstis ir ģeogrāfiski pateicīgā atrašanās vietā tuvu daudzām turnīra dalībvalstīm.
Kalvītis atgādināja, ka IIHF kongresā Tampere un Rīga bija vienīgā kandidatūra pasaules čempionāta rīkošanai 2023. gadā un to bez iebildumiem apstiprināja.
Būtisks jautājums ir neilgais laiks līdz turnīra sākumam, jo viss jānoorganizē 11 mēnešos, piesaistot arī sponsorus, atzina Kalvītis. Viņš uzsvēra, ka
tik vērienīgus turnīrus parasti plāno vairākus gadus iepriekš, lai sponsori varētu laicīgi iekļaut izdevumus savos budžeta plānos.
Gatavošanās darbi čempionāta norisei Rīgā jau ir sākušies un struktūra čempionāta rīkošanai gatava, pastāstīja Kalvītis. LHF tāpat kā pērn iepriekšējo pasaules čempionātu uzticēs rīkot SIA "Hokeja akadēmija" un centīsies piesaistīt pēc iespējas vairāk organizatoriskajos procesos jau pieredzējušus darbiniekus.
Aprīlī IIHF atsauca Sanktpēterburgai tiesības rīkot 2023. gada pasaules čempionātu. Pēc vakances rašanās interesi par turnīra sarīkošanu līdzās Latvijai un Somijai pauda arī Ungārija un Slovēnija.
Pasaules čempionāts 2023. gadā plānots no 12. līdz 28. maijam. Latvijā pasaules hokeja čempionāts iepriekš ir noticis arī 2006. un 2021. gadā.