Latvija un Baltkrievija ir kaimiņi, tomēr vienlaicīgi tās ir divas dažādas valstis ar atšķirīgu mentalitāti un hokeja pieredzi, turklāt jaušama arī valodas barjera. Ja arī daudziem šķiet, ka Latvijā tekoši runājam krieviski, saziņa nebūt nav tik vienkārša, paskaidroja Buncis.
Turklāt Starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) iekšējā darba valoda praktiski ir vācu, bet ārējā komunikācija notiek angliski. Šāda darba atmosfēra nav tik raita, jo nereti informācija var tikt pārprasta, tādēļ nepieciešama uzmanīgāka komunikācija.
Eiropai un hokejam pasaules čempionāts ir liels notikums, uzsvēra Buncis. Viņš cer, ka Rīgā vairs nebūs tādu kļūdu kā 2006.gadā tūristu piesaistīšanā, kad viesnīcu cenas kāpa debesīs. Pašlaik ir sāktas sarunas ar vietējo viesnīcu industriju, lai radītu maksimāli ērtu iespēju čempionāta viesiem atbraukt un atrast sev interesantu nodarbošanos.
Par vienu no pēdējos gados vislabāk sarīkotajiem pasaules čempionātiem Buncis uzskata 2018.gada turnīru Dānijā.
Lai gan daudzi to gaidījuši ar skepsi, dāņi patīkami pārsteidza ne tikai Latviju. Bija bažas, ka saimnieki netiks galā ar komandām nepieciešamo, tomēr paveica maksimumu, radot vislabākos apstākļus pēdējos trijos pasaules čempionātos, teica Buncis. Viņš gan atzina, ka plašais piedāvājums tika nodrošināts nedaudz dārgāk kā ierasts.
Ja pirms 2006.gada Latvijā bija tikai nojauta, ko nozīmē sarīkot pasaules čempionātu, tad par 2021.gada turnīru ir citas sajūtas, pastāstīja Buncis. Šoreiz tas vairāk ir izaicinājums, lai pasākums notiktu lielā mērogā un divu nedēļu garumā būti svētki visiem, īpaši hokeja faniem.
Tāpat kā 2006.gadā "Arēnā Rīga" arī šoreiz komandām izbūvēs papildu ģērbtuves, bet citā izvietojumā.
Priekšroka būs mājinieku komandai, kam ģērbtuve nebūs īpaši liela, bet ar optimālu risinājumu. Tālāk ģērbtuvju izvēle būs ranga secībā citām komandām, katrai izvēli izdarot pēc saviem apsvērumiem. Vieni grib būt tālāk un klusākā daļā, citi tuvāk ledum, paskaidroja Buncis.
Ne mazāk svarīga joma rīkotājiem ir biļešu pārdošana, jo apmēram 90% ienākumu būs atkarīgi no panākumiem biļešu tirdzniecībā. Rīkotājiem Rīgā un Minskā bija iespēja katram piesaistīt vienu valstsvienību. Baltkrievi izvēlējās Krieviju, Latvija - Somiju. Buncis labprāt Rīgā redzētu arī Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju, Čehiju un Vāciju - rīkotājiem tas būtu vispateicīgākais salīkums. Pat ja cerības piepildīsies par 60%, rīcības komitejas vadītājs būs apmierināts.
Pasaules čempionāta spēles Latvijas galvaspilsētā notiks uz 30x60 metru ledus laukuma
- tāda paša kā Rīgas "Dinamo" spēlēs. Partneri Minskā vēlas 28x60 metru laukumu, bet Rīgā tam īsti nesaskata pamatojumu. Ja vēlas NHL laukuma izmēru, tas ir 26x60 metri, tādēļ starpstāvoklis būtu mainīšana tikai mainīšanas dēļ, uzskata Buncis. Pašreizējais laukuma izmērs ir parocīgs un zināms Latvijas izlasei, jo pie tā ir pieraduši gan "Dinamo" hokejisti, gan izlase pārbaudes spēlēs.
Kā svarīgu elementu pasaules čempionāta veiksmīgai norisei Buncis uzsvēra emocionālo pusi ar fanu līdzjušanu. Čempionāta sarīkošana Latvijā ir gan pateicība uzticīgiem līdzjutējiem, gan arī radītu papildu iespējas hokeja attīstībai, ja norisinātos finansiāli veiksmīgi.
