Cik smagi hokejs cietīs, pašlaik ir grūti prognozēt, tāpat kā jaunos rēķinus, kurus Latvijas ledus halles otrdien saņēma par jūliju. Tie ir teju uz pusi lielāki, piemēram, "Volvo" ledus hallē jūnijā izmaksas par gāzi un elektrību bija 60 000 eiro, bet jūlijā jau 100 000 eiro.
Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka arī pašvaldību pārziņā esošas halles ir nesaprašanā, jo lētāk ir turēt halli ciet. Pagājušā nedēļā ikgadējā ledus haļļu asociācijas sanāksmē valdīja liela neziņa par nākotni. Par gaidāmo sezonu vēl nav skaidrs, vai lies ledu, vai saldēšanas iekārtas vispār neieslēgs.
"Ogrē bija pārdomas, liels jautājums bija "Inbox" un "Ozo" hallei, gan "Kurbadam", tāpat arī mums," vairākās ledus hallēs valdošo noskaņojumu raksturoja Miļuns. "Var būt situācija augusta beigās vai septembrī, ka aizveras uzreiz kādas piecas, sešas halles."
Cietīs amatieru sportisti, bet galvenais, ka arī bērni, kuru īpatsvars Latvijas hokejā pagājušajā sezonā jau tāpat saruka. Piemēram, Zviedrijā dažādās junioru līgās latviešu pārstāvniecība pērn palielinājās trīs reizes salīdzinājumā ar sezonu iepriekš.
Hokeju nelabvēlīgi ietekmējuši arī kovida gadi, kad bērni nevarēja trenēties un izvēlējās braukt spēlēt uz ārvalstīm vai nomainīja sporta veidu. Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs paskaidroja, ka kovids nekur nav pazudis, bet jārēķinās arī ar jauniem izaicinājumiem. Sliktākajā scenārijā jārēķinās ar bērnu vēl lielāku migrēšanu uz citām valstīm, sacīja Pļāvējs.
Lai hokejs turpinātu attīstīties, federācija un ledus haļļu asociācija norāda, ka bez valsts atbalsta neiztikt. Ekonomikas ministrijā atzīmēja, ka šobrīd atbalsts ir apstiprināts mājsaimniecībām, bet par uzņēmumiem valdība lems nākamnedēļ. Palīdzība no Starptautiskās Hokeja federācijas neesot gaidāma, jo tai neesot tāda fonda un mērķa apmaksāt valsts vai privāto haļļu rēķinus.
