Ledus halles projektēšanas un būvniecības kopējās izmaksas ir nedaudz vairāk kā 10,3 miljoni eiro. Aptuveni astoņus miljonus eiro finansē Eiropas fondi, un šo summu Latvija varētu zaudēt vienas sūdzības policijai dēļ.
Proti, būvdarbus veic apvienība “ARMS”, kas būvprojekta izstrādei piesaistījusi apakšuzņēmējus SIA “Ozola un Bula, arhitektu birojs”. Tie savukārt projektēšanas darbiem salīguši vēl citus apakšuzņēmējus, starp kuriem radušās nesaskaņas. Šī konflikta laikā kāda būveksperte maija sākumā vērsās policijā ar iesniegumu, ka viņas paraksts uz ledus halles būvprojekta esot viltots. Policija par to informēja Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA).
CFLA Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska paskaidroja, ka tādēļ halles būvniecībā un projektēšanā ir apturēti visi maksājumi.
"Ņemot vērā to, ka fondu finansējumu mēs uzraugām un mums ir nulles tolerances līmenis pret jebkuriem krāpšanas vai interešu konflikta gadījumiem, reaģējot uz šo informāciju, mēs esam apturējuši visus maksājumus, kas saistās ar šīs ledus halles projektēšanu un būvniecību," teica Dombrovska.
Interesanti, ka tā pati būveksperte, kura maija sākumā sūdzējās par viņas paraksta viltošanu, tagad iesniegusi policijā jaunu iesniegumu, kurā lūdz nesākt kriminālprocesu par dokumentu viltošanu, jo esot kļūdījusies un tagad atcerējusies, ka ir piedalījusies būvprojekta izstrādē. Tātad nekāds pārkāpums neesot noticis. Taču CFLA atsāks izmaksas tikai tad, kad saņems oficiālu apstiprinājumu no Valsts policijas, kas gaidāms tuvākajās dienās.
"Daugavas" stadiona vadība apgalvo, ka finanšu plūsmas apturēšana pagaidām nav kavējusi būvdarbus. "Kā redzat, būvdarbi turpinās un viss iet pēc noteiktā grafika," sacīja VSIA “Daugavas stadions” valdes loceklis Daniēls Nātriņš. "Visi procesi norisinās, un mēs gaidām policijas lēmumu par radušos situāciju."
Cerot uz to, ka situācija pozitīvi atrisināsies, būvnieki uzņemas risku un turpina projekta realizāciju noteiktajos termiņos.
Latvijas Televīzijai ir zināms, ka iesaistītās puses apspriedušas arī scenāriju, kā rīkoties, ja izmeklēšana ievelkas un naudas plūsma tuvākajā laikā netiek atjaunota. Viena no iespējām, lai neizgāztu pasaules hokeja čempionātu, ir lūgt papildu finansējumu no valsts budžeta. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs cer, ka nekas tāds nenotiks.
"Ja mēs sākām just kādā brīdī risku, ka "Daugava" nespēs norēķināties ar būvnieku, kas var būt īpaši riskanti arī no hokeja čempionāta rīkošanas viedokļa, tad mēs vērtēsim jautājumu par iespējamu vēršanos valdībā un informēšanu par iespējamiem risinājumiem. Šobrīd mēs ceram, ka šādas vajadzības nebūs."
Nākamgad pasaules hokeja čempionāts sāksies 21. maijā un risināsies vienlaikus Baltkrievijā un Latvijā.
