Liepājā - hokeja piramīdas sabrukums
Viena no pilsētām, kur ar hokeju nodarbojas jau ilgāku laiku, ir Liepāja. Tur strādājošais bērnu un jauniešu treneris Aleksandrs Cicurskis norāda, ka krīzes laikā ir palikušas tikai bērnu un jauniešu komandas. Vienubrīd šķitis, ka izdosies izveidot, tā saucamo, piramīdu, kad vienā klubā ir dažāda vecuma hokejisti, sākot no bērnudārzniekiem un beidzot ar meistariem. Tomēr krīze ir ieviesusi savas korekcijas: meistarkomandas, jauniešu un junioru komandu vairs nav. Vecākie hokejisti Liepājā šobrīd ir 15-16 gadus veci.
„Neskatoties uz visām grūtībām, kvorums ir – uz ledus ir četri treneri, un tas ir liels sasniegums. Mums pirmsākumu laikos te, Liepājā tik daudz treneru nebija un trenerim vajadzēja trenēt vairākas komandas," par Liepājas hokeja ikdienu stāsta Cicurskis.
„Mums tagad nav meistarkomandas, junioru un jauniešu komandas. Ja mūs visu laiku lielīja, ka mūsu struktūra ir sakārtota no A-Z, kas var būt bija mazliet reklāma, jo var būt tā īsti nebija. Tagad mums vecākā grupa ir 15-16 gadus veci bērni. Sakarā ar lielu krīzi, mēs no pavasara līdz šai dienai esam zaudējuši ap 70 hokejistu dažādās vecuma grupās, kas ir atraduši darba vietas dažādās vietās, sākot ar Moldovu un beidzot ar Kanādu," klāsta Cicurskis. Viņš gan piebilst, ka Latvijas čempionātā liepājniekiem nebūtu problēmu nodibināt komandu.
Tikmēr jauno – nule treniņus uzsākušo – hokejistu vecāki saka, ka klubs palīdz, cik iespējams. Piemēram, Lienei, kuras dēls hokejā trenējas pirmo gadu, par nodarbībām nekas nav jāmaksā. Kamēr bērns iepazīst hokeju, tikmēr viss ir par velti. Savukārt jau nedaudz vecāka puiša tēvs atzīst, ka pirmie tēriņi jau esot. Puiku treniņos palaidis jau otro sezonu – esot kustīgs, tāpēc lai audzina raksturu. „Pirmām kārtām laiks, ekipējams, nokļūšana. Nav viegli, nav lēts," par hokeja dārdzību saka tēvs. Viņš piebilst, ka priecājas, ka „Liepājas metalurga" problēmas nav pilnībā pielikušas punktu hokeja dzīvei Liepājā.
Ogrē - vecāku entuziasms un pašvaldības atbalsts
Savukārt Ogrē jaunajiem hokejistiem palīdz pašvaldība, kas maksā līdzfinansējumu 20 latu apmērā. Treneris Pēteris Ostašovs uzsver, ka bērna nokļūšana hokejā ir vecāku lēmums, jo bērni šādus lēmumus paši nepieņem. „Vislielākais, ko tas paņem, ir laiks – kamēr mazais nav iemācījies apģērbties. Nevajag sasapņoties, ka te būs baigie meistari," norāda Pēteris Ostašovs.
Kopumā viņš nākotnē lūkojas optimistiski. „Ja skaitliski paskatās, tad vismaz mazajiem komandu skaits paliek arvien lielāks un lielāks. Protams, gadiem ejot, to skaits mazinās – kādam apnīk, kāds pāriet uz citu sporta veidu," saka treneris.
Vecāku entuziasma nozīmi uzsver arī paši vecāki. „Treniņi ir pēcpusdienā (..) cieš mācības, tāpēc pārvācāmies uz Ogri, un viņš tepat arī mācās. Par formu ir skarbi, it sevišķi, tāpēc, ka viņš ir vārtsargs. Viņš uzsāka kā laukuma spēlētājs, bet tad stingri pateica, ka grib būt vārtsargs. Ja laukuma spēlētāja forma – pilnīgi jauna – izmaksāja kaut kur 160–170 latus, tad vārtsarga forma, no ASV sūtīta – pie 700 latiem," saka kāda jaunā vārtsarga tēvs.
Cits tēvs atzīst, ka starta kapitāls bijis ap 100 latiem. „Bērnam veselība nostiprinās. Ja aizies un patiks, tad būs pavisam labi," viņš saka. Pa treniņiem mēnesī maksā 20 latus. Ik mēnesi ir astoņas nodarbības. Treneru korpuss arī palīdz, piešķirot inventāru.
