Latvijas izlase čempionātu sāka ar izcīnītu vienu punktu, aizvadot labu spēli pret vienu no grupas favorītēm un zaudējumu piedzīvojot vien pagarinājuma pēdējā minūtē ar rezultātu 1:2.
"Spēlei gatavojāmies ļoti nopietni un centāmies ļoti stingri spēlēt aizsardzībā, kas arī izdevās, taču beigās pieļāvām kļūdu un ielaidām. Pēdējā minūtē zaudēt vārtus vienmēr ir nepatīkami pret jebkuru pretinieku, bet jo īpaši pret tādu komandu kā Zviedrijas izlase. Taču mēs to esam jau aizmirsuši un ejam tālāk. Strādāsim pie kļūdu labošanas, cenšoties turpmāk nepielaist tādas muļķīgas un nevajadzīgas kļūdas," pēc spēles Latvijas žurnālistiem sacīja Beresņevs.
Lai gan pagarinājumā, kad zviedri iemeta uzvaras vārtus, ripu savā zonā pazaudēja Guntis Galviņš, Beresņevs viņu nevainoja, norādot, ka lielāka atbildība ir jāuzņemas aizsarga pāriniekam Ralfam Freibergam.
"Galviņš nebija tik vainīgs, jo aizsargs, kuram jāpiesedz, nedrīkst skriet uzbrukumā. Taču mēs arī to jau esam aizmirsuši. Ar puišiem to izrunājām ģērbtuvē un aizmirsām. Visi ir malači, viss ir labi, jāiet tālāk, un viss būs kārtībā," optimistisks bija treneris.
Par labāko šajā spēlē Latvijas izlasē atzina vārtsargu Elvi Merzļikinu, taču Beresņevs noliedza, ka ar vārtsarga izvēli treneri būtu uzminējuši. "Ar vārtsargu mēs neminējām, jo spēlei bija izstrādāts plāns, un tas attiecās arī par vārtsargiem. Šodien uzticējām vietu vārtos Merzļikinam, bet nākamajā spēlē pret Čehiju skatīsimies, kā būs, un izlemsim rīt. Mums bija daudz spēlētāju, kas atdeva visus spēkus, ne tikai vārtsargs. Pret tādu pretinieku kā Zviedrija, ja neatdotu visus spēkus, cerēt uz veiksmi vai pozitīvu rezultātu būtu nereāli. Tikai ar maksimālu pašatdevi var tikt pie kāda rezultāta," uzskata Beresņevs.
Viņš gan bija neapmierināts ar komandas sniegumu skaitliskajā vairākumā. "Jā, iemetām vairākumā vārtus, tomēr nespējām bieži pat nostāties pretinieku zonā, lai sāktu izspēlēt skaitlisko vairākumu. Tas mani neapmierina, jo, ja būtu saspēle zonā un neiemestu, cita lieta, bet mēs iegājām zonā un uzreiz zaudējām ripu, iegājām un zaudējām ripu. Lai to izlabotu, neko mainīt nevajag, tas ir darba process, un ne viss vienmēr izdodas, gribas katrā vairākumā iemest, bet tā taču nenotiek. Strādāsim," solīja Beresņevs.
Tāpat viņš uzteica pieredzējušo aizsargu Aleksandru Jerofejevu, kuram šī bija pirmā spēle pēc ribu traumas sadziedēšanas. "Varēja redzēt, ka viņš kādu laiku izlaida, taču Jerofejevs ir īsts vīrietis un spēlē pierādīja, ka spēj saņemties. Man pret viņu pretenziju nebija," piebilda Latvijas izlases vadītājs, kuram šī bija atgriešanās pasaules pieaugušo čempionātā pēc 11 gadu pārtraukuma.
Abas komandas savā starpā tikās arī pērn pasaules čempionātā Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kad apakšgrupas mačā Latvijas hokejisti cieta sakāvi ar 1:8. Vienīgos vārtus valstsvienības labā guva Lauris Dārziņš, kurš šogad pasaules čempionātā nespēlēs ģimenes apstākļu dēļ.
Zviedrijas izlase pērn palika bez medaļām, 2014.gadā tika izcīnīta bronza, bet 2013.gadā zviedri kļuva par pasaules čempioniem.
Pasaules čempionāts Latvijas izlasei sāksies ar trim ļoti smagiem pārbaudījumiem. Turpinājumā sekos cīņas sestdien pret Čehiju un pirmdien pret Krieviju. Jo īpaši intriģējoša ir trešā spēle pret mājiniekiem, jo tā notiks 9.maijā. Ceturtajā mačā Latvija spēkosies ar Šveici, bet pēc tam pretim stāsies Dānija, Kazahstāna un Norvēģija.
Latvijas izlase pasaules čempionāta augstākajā divīzijā spēlē jau 20.gadu pēc kārtas. Piekto reizi komandu cīņā ved Leonīds Beresņevs, kurš februārī trešo reizi karjerā tika iecelts par valstsvienības galveno treneri. Viņam čempionātā palīdz Ģirts Ankipāns, Kārlis Zirnis un Juris Klodāns.
Pērn pasaules čempionātā Prāgā Latvijas izlase ieņēma 13.vietu, nespējot izpildīt Latvijas Hokeja federācijas doto uzdevumu tikt labāko desmit komandu skaitā. Pēc čempionāta vasarā darbu pie izlases vadības zaudēja Aleksandrs Beļavskis, kurš šos pienākumus pildīja vienu sezonu.
Arī šoreiz Latvijas izlasei nepalīdzēs vairāki potenciālie līderi. Planētas meistarsacīkstēs nespēlēs aizsargi Artūrs Kulda, Oskars Bārtulis, Krišjānis Rēdlihs un Georgijs Pujacs, kā arī uzbrucēji Lauris Dārziņš un Mārtiņš Karsums. Visiem spēlētājiem, izņemot Dārziņu, spēlēt neļauj veselības problēmas.
Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos piecos čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā.
