Ziediņš balvu saņem par mūža ieguldījumu hokeja attīstībā Talsos. Un kā gan viņu neizcelt, ja kungs ir ne tikai licis pamatus hokeja Kurzemes mazpilsētā, bet aktīvi darbojas šajā lauciņā vēl tagad. Ziediņš ir pirmās mākslīgās ledus halles ārpus Rīgas izveidotājs, Talsu hokeja kluba dibinātājs un vadītājs, vairāku desmitu Latvijas hokeja izlases dalībnieku audzinātājs.
Pasākuma laikā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents sazvanīja Ziediņu, kurš pauda patiesu pārsteigumu par piešķirto balvu un apņēmīgi pieņēma uzaicinājumu uz svinīgo ceremoniju, kas 19. decembrī notiks un to tiešraidē varēs redzēt LTV un REPLAY.lv.
Interesi par sportu un hokeju Ziediņš izjutis jau no pašas mazotnes. Izlasītie, sakrātie un iesietie žurnāli “Sports” devuši iedvesmu, lai izvirzītu sev divus mērķus: pirmais un galvenais – uzbūvēt Talsos mākslīgo ledus halli, otrais – audzināt un trenēt jaunos hokejistus. Kopš tā laika pagājuši jau vairāk kā 30 gadi.
“Nevienam pirms gadiem trīsdesmit pat sapņos nevarēja rādīties, ka kaut kas tāds ir iespējams. Tomēr bija kāds, kurš sapņoja un ticēja. Un tā dzīvē notiek lietas un sapņi piepildās”, LOK mājaslapā citēts Ēvalds Grabovskis. “Talsu fenomens ir pierādījums tam, ko spēj izdarīt cilvēks, ja ir nospraudis sev mērķi, izlauzis ledu ceļā savam sapnim un palīdzējis citiem iekļūt aizraujošajā hokeja pasaulē. Par savu pienesumu Latvijas hokejam Imants pelnījis cieņu, atzinību un paliekošu vietu Latvijas hokeja vēsturē. Ir daudz cilvēku, kuri ir hokejā, taču pavisam nedaudz, par kuriem varam teikt – hokejs ir viņos. Imants ir viens no tiem. Es to sapratu, kad manās rokās nonāca viņa hokeja pierakstu burtnīcas, rakstītas pirms piecdesmit gadiem. Bet nenovērtējama ir pievienotā vērtība un sausais atlikums tam, ko paveikuši talsenieki, lai par Latvijas hokeju zinātu pasaulē”, turpina Grabovskis.
Jau mācoties Latvijas valsts Fiziskās kultūras institūtā Ziediņa sapnis bija uzbūvēt Talsos mākslīgā ledus slidotavu. Tajā laikā Latvijā bija tikai divi mākslīgie ledus laukumi – 1960.gadā uzbūvētā Daugavas mākslīgā slidotava un 1970.gadā uzceltā Rīgas Sporta pils.
Studiju laikā Imants mēģināja iegūt jebkuru informāciju par sev interesējošo tēmu. Institūta pasniedzējs, pieredzējis sporta būvju speciālists Veide bija lakonisks – utopija. Imants pats tomēr tā nedomāja, jo mākslīgā ledus būvniecības idejai bija pievērsušies arī citi interesenti. Vairākas tikšanās ar Viktoru Tihonovu Kandavā Rīgas “Dinamo” vasaras treniņu bāzē, piemēri no dzīves, kur Svedlovskā bērni paši savām rokām uz smilšu laukuma bija uzbūvējuši mākslīgo ledu pat nosedzot to ar dēļu jumtu. Savukārt informācija par plastmasas cauruļu izmantošanu un citi faktori tai skaitā, tā laika republikas galvenā trenera Andra Siliņa aktīvajai pozīcijai, rosināja uz rīcību. Sapnim sāka veidoties reālas aprises. Imants uzsāka sarunas ar tā laika varas pārstāvjiem un sarunas virzījās pozitīvi. Skiču projektu Imants bija ieguvis no
Čehu ēku speciālistiem, kuri veica remontdarbus piena kombinātā Talsos. Un tā mobilizējot augstāk un apkārt stāvošos, sākās darbs pie mākslīgās ledus halles būvniecības, kaut ar maziem soļiem, taču darbs virzījās uz priekšu un pirmais mākslīgais ledus laukums ārpus Rīgas Talsos tika atklāts 1989.gadā, un darbojas joprojām.
Ziediņam vēl ir kāds sapnis: “Mana iecere ir Latvijā izveidot hokeja muzeju.” Gada balvas par “Mūža ieguldījumu sportā” ieguvējs uzskata, ka šādā muzejā varētu apkopot veco inventāru, ar kuru spēlējuši priekšteči, un jaunajai paaudzei būtu ļoti interesanti to redzēt un salīdzināt ar to, kādu lieto hokejisti šobrīd.
