(papildināts ar premjera Krišjāņa Kariņa teikto)
Lēmumu par pasaules čempionāta daļas pārcelšanu citviet pieņēma IIHF padome tiešsaistes sanāksmē pēc iepazīšanās ar pašu iniciētas izpētes rezultātiem. Lēmumu IIHF pamatoja ar drošības jautājumiem, kas sniedzas tālāk par starptautiskās federācijas ietekmi.
Kur notiks turnīra otra daļa, IIHF uzreiz neinformēja. IIHF izvērtēs Latvijas kā līdzrīkotājas statusu un izskatīs iespēju čempionātu sarīkot vienā arēnā, lai piemērotos komandu ceļošanas interesēm un Covid-19 drošības prasībām.
Due to safety and security issues, the IIHF Council will move the 2021 #IIHFWorlds from Minsk. Tournament hosting options to be evaluated. https://t.co/IcCtfOxZdc
— IIHF (@IIHFHockey) January 18, 2021
IIHF padome pauda bažas, ka, turnīram notiekot Baltkrievijā, spēlētāju, amatpersonu un līdzjutēju, kā arī žurnālistu brīva pārvietošanās un drošība varētu tikt apdraudēta.
Riskus IIHF saskata vienlīdz Baltkrievijas politiskajā situācijā un Covid-19 izplatībā.
"Ņemot vērā visu, ko IIHF padome noskaidroja izpētes procesā, IIHF padome noteica, ka pašlaik nav iespējams garantēt komandu, skatītāju un amatpersonu labklājību, ja pasaules čempionātu rīko Baltkrievijā," paziņoja IIHF.
Starptautiskās federācijas prezidents Renē Fāzels pauda nožēlu par pasaules čempionāta rīkošanas tiesību pārskatīšanu Minskai. Viņaprāt, turnīrs būtu varējis kļūt par izlīguma rīku, kas palīdzētu Baltkrievijā rast sociāli politisku jautājumu risinājumus.
"Lai gan [IIHF] padome saskata, ka pasaules čempionātu nevienai pusei nevajadzētu izmantot politiskiem mērķiem, tā atzīst, ka turnīra sarīkošana Minskā nebūtu atbilstoša situācijā, kad jārisina nozīmīgāki jautājumi un prioritātēs jāizvirza komandu, skatītāju un amatpersonu drošība," Fāzelu citēja IIHF.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien attālinātajā preses konferencē informēja, ka
Latvija ir gatava savu pasaules čempionāta posmu rīkot Rīgā un gaidīs IIHF nākamos lēmumus.
Ja IIHF Rīgai piedāvātu visu čempionātu, būs nopietni jāapspriež papildu izmaksas un to, kurš tās segtu, sacīja Kariņš. Viņš atzina, ka pašlaik ticama izskatās iespēja turnīru aizvadīt bez skatītājiem, vai ar ierobežotu līdzjutēju skaitu tribīnēs.
"Ja tāds piedāvājums visu rīkot Rīgā tiktu izteikts, ir tūlīt jāskata praktiski jautājumi – viens ir par mūsu ledus halles gatavību, vai mēs tādu apjomu varam vai nevaram uz to laiku nodrošināt, un otrs ir par visām papildu izmaksām, prognozējot to, ka ar skatītāju biļešu pārdošanu [ieņēmumi] varētu nebūt vispār vai būtu ļoti, ļoti ierobežoti," teica Kariņš.
Krišjānis Kariņš par pasaules čempionāta rīkošanu
Nav arī indikāciju, ka pasaules līmenī pandēmija pavasarī jau būs uzvarēta, turklāt sagaidāms, ka Latvijā vēl netiks sasniegta kopējā sabiedrības imunitāte pret Covid-19, sarežģīto pasaules čempionāta fonu iezīmēja Kariņš.
Par "kopīgu uzvaru" IIHF lēmumu nosauca Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska.
Savukārt Baltkrievijas cilvēktiesību aktīvists Aļess Beļackis uzsvēra, ka lēmums par pasaules čempionāta norises vietas maiņu apliecina Eiropas ieinteresētību par cilvēktiesībām Baltkrievijā.
Nedēļas nogalē kļuva zināms vairāku IIHF sponsoru lēmums atteikties iesaistīties pasaules čempionāta norisēs, ja Minska nemainīgi saglabātu turnīra līdzrīkotāju tiesības.
IIHF prezidents Fāzels iepriekš atzina, ka politisku struktūru un federācijas sponsoru viedoklis par pasaules čempionāta norises vietu būtiski ietekmē starptautisko federāciju. Par iespējamajiem risinājumiem Baltkrievijas aizstāšanai IIHF izskatīja Latvijas un Dānijas piedāvājumus, kā arī risināja sarunas par turnīra rīkošanu Bratislavā.
Ja visas pasaules čempionāta spēles notiktu Rīgā, daļa turnīra risinātos pagaidu ledus arēnā, ko izveidotu, iespējams, Olimpiskajā sporta centrā.
Pasaules hokeja čempionāts ir plānots no 21. maija līdz 6. jūnijam. Pēc līdzšinējā plāna, turnīra pusfināli un spēles par medaļām bija paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā plānoja aizvadīt vienas grupas spēles.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka rezultāti ir viltoti. Lukašenko protestus ir nosaucis par Rietumu inspirētiem un nav izrādījis gatavību sarunām ar opozīciju.
Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. Demonstrācijās pret Lukašenko režīmu kopš augusta miruši vismaz četri cilvēki. Uzskata, ka represijās pret savas valsts iedzīvotājiem varētu būt iesaistīts Baltkrievijas Hokeja federācijas priekšsēdētājs Dmitrijs Baskovs, par ko paskaidrojumu lūdza Latvijas Hokeja federācija. Savu izmeklēšanu par Baskovu sākusi arī IIHF.
