Latvijas sieviešu hokejā notiek paaudžu maiņa – to apliecina gados jaunais spēlētāju kolektīvs. Gatavojoties pasaules čempionātam hokejam svešajā valstī Meksikā, Latvijas valstsvienības vidējais vecums ir 21 gads. Līdz šim turnīros tas svārstījies no 25 līdz pat 28 gadiem. Izlasi vada somu speciālists Hannu Saintula, kura vadībā Somijas izlases hokejistes četras reizes kļuva par pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvējām. Viņa pirmais uzdevums Latvijā bija veicināt spēlētāju hokeja domāšanu.
"Spēles izpratne, jo es viņām sniedzu jaunas idejas, kā domāt," prioritāti darbā izlasē nosauca Saintula. "Es vienmēr saku: "Izproti un reaģē." Mums vienmēr nebūs stratēģija, kā rīkoties konkrētos apstākļos, tāpēc ir jāiziet no situācijas. Viņām [spēlētājām] jāsaprot, ka jādarbojas kā komandai, viņām visu laiku jāizprot. Es nevaru uzzīmēt, kur laukumā jādodas, ja viņas neizprot spēli, kas ir pareizā pozīcija un kā vajag strādāt."
Somijas un Latvijas hokejs šosezon izveidojis draudzības saites ne tikai Zemgales kluba, bet arī junioru hokeja skolas "Rīga" vienības kontekstā.
Tagad sieviešu izlasē no Somijas līdzās galvenajam trenerim strādā arī vārtsargu speciālists un ekipējuma menedžeris.
Latvijas izlases uzbrucēja Līga Miljone atzina, ka tā ir svarīga pieredze.
"Protams, tas ir kaut kas jauns, pie tā ir jāpierod. Latvijas hokejam ieskats no ārvalstīm, tas ir diezgan liels pluss sieviešu hokejā," sacīja Miljone. "Kaut kas tāds, kas nav bieži piedzīvots."
Miljones uzvārds Latvijas sieviešu hokejā nav svešs. Līgas mamma Inese valstsvienības kreklu vilka 15 pasaules čempionātos. Loģiski mammas pēdās gāja arī meita.
Par labāko spēlētāju izlases sastāvā Līga atzīta trijos no deviņiem līdz šim aizvadītajiem turnīriem, un mamma vienmēr bijusi blakus.
"Noteikti varu teikt, ka mamma ir mans elks hokejā," atzina Līga Miljone. "Viņa man ir daudz devusi, mācījusi, atbalstījusi un stūmusi. Viņa man bija trenere puišu komandā HS "Rīga" no 7 līdz 16 gadu vecumam. Viņa bija mana komandas biedrene sieviešu komandā "Laima", arī izlasē pāris gadus. Viņa ir bijusi visādās lomās. Ja tev ir cilvēks, kurš visu laiku stumj un stumj darīt labāk, tad tas cilvēks redz, ka tu vari, ka tev ir potenciāls, ka tu vari sasniegt to līmeni."
Abas hokejistes nupat arī izcīnījušas zeltu Spānijas hokeja čempionātā. Līga Miljone arī ir pirmā Latvijas hokejiste, kura spēlējusi ASV koledžas pirmajā divīzijā, mērķis bija tikt sieviešu Nacionālajā hokeja līgā, bet traumas izdzēsa šo sapni.
Taču ar iegūto bakalaura grādu Līgai Miljonei ir pamats zem kājām, neskaitot, protams, hokeju.
Mammas iedvesmota, hokejam pievērsās arī Latvijas izlases spēlētāja Laima Elizabete Lukašēviča.
"Man nebija variantu, man mamma ne burtiski piespieda, bet uzlika virzienā, ka jāiet uz hokeju," pastāstīja Lukašēviča. "Viņa sāka daiļslidošanā, es arī biju daiļslidotāja. Nezinu kāpēc, bet sanāca pārtraukt daiļslidošanu, un viņa mani uzlika uz hokeja slidām – tā arī es paliku uz tām. Turpināju iet, bija mirkļi, kad vairs negribēju, bet mamma nepiedāvāja tādu atbildi "nē". Man bija jāturpina. Mans tētis ir futbola treneris, un es gribēju futbola virzienā iet, jo man patīk izklaides ziņā, un gribēju pamēģināt. Mamma teica nē, tev būs hokejs."
Laimas mamma Inguna pilda izlases menedžeres pienākumus, viņas mērķis ir veicināt vēl lielāku interesi daiļā dzimuma pārstāvēm pievērsties hokejam. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas mazliet vairāk nekā 300 hokejistes.
Lai gan hokejs vairāk asociējas ar vīrišķību, tā nebūt nav.
"Pēc noteikumiem [sieviešu hokejs] nav spēka spēle," paskaidroja Lukašēviča. "Protams, čempionāta līmeņos tāpat tiek izmantots asāks hokejs, bet tas tikai piederas pie lietas, pie azarta. Ko es vienmēr saku, kā atšķiras amatieru vai vīriešu hokejs no sieviešu hokeja: mēs vairāk domājam, shēmojam. Vīriešu hokejā vairāk ir spēka spēle, parādīt vīrišķību, stiprumu, bet mēs saprotam, ka nevaram vairāk ar spēku izmantot, jo pēc [ķermeņa] uzbūves nevaram baigi neko izdarīt. Mēs vairāk domājam ar galvu un mēģinām izdomāt gudras taktikas, spēlēt vairāk ar galvu."
Katrai no izlases meitenēm ir dažādi sapņi – aizvest Latviju līdz olimpiskajām spēlēm, uzcelt arī hokeja halli. Taču pirmais solis ir pasaules čempionātā tikt pirmajā divīzijā.
