Pirmreizējas sajūtas pirmo reizi rīkotā pasākumā ne ar ko citu nav salīdzināmas, sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" teica sporta žurnālists Armands Puče. Viņš arī atgādināja, ka sabiedriski politiskā dzīve Latvijā nav stāvējusi uz vietas.
"2006. gads – tie ir pavisam citi apstākļi, tur vēl nav daudzi apsūdzēti un iesēdināti, kas politikā pagrāba naudu no plauktiem," teica Puče. "Šobrīd vēl kara apstākļi, kas ir blakus, un tas, ka politiķu paaudze mainās. Ir gan viena lieta, kas jāpatur prātā. Šis darījums ar valsti, ja tāds notiks un tagad arī nobalsos, – visticamāk, tas noliks Latvijas Hokeja federāciju uz kādām sliedēm, kas būs citādas, nekā mēs šobrīd redzam, jo tas būs darījums starp politiķiem un hokeja federāciju."
Gaidāmā pasaules čempionāta oficiālajiem rīkotājiem – SIA "Hokeja Akadēmija", kas 100% pieder Latvijas Hokeja federācijai –, nav viegls uzdevums atrast kompānijas, kuras būtu gatavas atbalstīt turnīru. To ietekmē daudzi faktori, piemēram, karš Ukrainā, pirms diviem gadiem jau notikušais pasaules čempionāts Rīgā un zaudētā uzticība federācijai, kuras sastāvā pēc turnīra varētu notikt pārmaiņas.
Plānotie čempionāta izdevumi ir 8 miljoni eiro. Zemākās izmaksas ir akreditācijas lauciņā, bet izdevumu lielāko daļu veido "Arēnas Rīga" un treniņu halles izmantošana. Ņemot vērā šos izdevumus, veidojušās spēļu biļešu cenas, saka rīkotāji.
Tieši ieejas biļetes veido lielāko ieņēmumu apjomu, tomēr pagaidām uz spēlēm Latvijā izdevies pārdot vien pusi no plānotā biļešu apjoma.
Īpaša līdzjutēju sašutuma vētra izcēlās, kad rīkotāji izsludināja biļešu cenas – maksa par Latvijas izlases spēļu dienas biļeti, kas ļauj noskatīties visas dienas spēles, tika noteikta 140–320 eiro, bet vēlāk tirdzniecībai paredzētās atsevišķu spēļu biļešu cenas uz Latvijas izlases mačiem – no 89 līdz 135 eiro. Ne viens vien steidza šīs cenas salīdzināt ar Somiju, kur, neskatoties uz daudz augstāku algu līmeni, biļetes varēja dabūt lētāk.
Pasaules čempionāta Latvijā orgkomitejas vadītājs Edgars Buncis uzsvēra, ka
Latvijā biļešu cenā atšķirībā no Somijas ir iekļauts 21% PVN.
"Somijā tāda papildu izmaksas pozīcija nav. Tā mēs pakāpeniski nonākam, ka arēnā kopējais pārdodamo vietu skaits būs no desmit tūkstošiem maksimāli iespējamajiem, es rēķinos ar septiņiem tūkstošiem [vietu] pilnā arēnā, jo visas pārējās vietas aiziet tieši organizatoriskajām vajadzībām," sacīja Buncis. "Situācijā, kad valsts un pašvaldība sedz čempionāta izmaksas, skaidrs, ka jebkura pārdotā biļetei kaut vai par vienu, diviem vai pieciem eiro jau ir peļņa."
Tas, ka līdzjutējam svarīga ir gala cena, nevis argumenti, kā tā veidojusies, labi redzams kūtrajā biļešu tirdzniecības tempā. Uz to reaģējuši rīkotāji, sākotnēji zemāko cenu – 89 eiro – nolaižot līdz 49 eiro par sēdvietu.
Tiesa, interesanta situācija izveidojusies ar potenciāli lētākajām biļetēm – stāvvietām, kuras par 30 eiro gabalā uz Latvijas spēlēm Buncis solīja jau pērn septembrī, izsludinot biļešu cenas. Šobrīd neoficiāli zināms, ka šādas biļetes ir uz jautājuma zīmes, – ja pieejamas daudzas sēdvietas, neesot pamats piedāvāt stāvvietas. Katrā ziņā
lēmums par stāvvietu pieejamību, atšķirībā no sākotnējiem solījumiem, tikšot pieņemts pēdējā brīdī.
Dārgākā biļešu cena vēl aizvien ir 135 eiro, un pāris vietas atlikušas arī čempionāta atklāšanas spēlē pret Kanādas izlasi. Tikmēr Somijā dārgākā biļešu opcija par 270 eiro ir uz derbiju pret Zviedrijas valstsvienību.
Salīdzinot cenas, gan der atcerēties, ka "Arēna Rīga" hokeja laikā spēs uzņemt septiņus tūkstošus līdzjutēju, bet Tamperē "Nokia Arena" spēles varēs noraudzīties 12 000 atbalstītāju.
Pasaules čempionāta orgkomitejas Somijā finanšu direktors Jāko Lūmi paskaidroja, ka rīkotāji salīdzināja biļešu cenas ar iepriekšējiem čempionātiem un jautājumu šoreiz risināja citādāk.
"Mēs izveidojām četras dažādas cenu kategorijas arēnā un sadalījām spēles sešos blokos, balstoties uz to, cik liela interese somiem būs par konkrēto spēli," paskaidroja Lūmi. "Piemēram, lielā interese būs par spēli Somija pret Zviedriju, kas ir derbijs, uz kuru visi vēlas doties."
Tomēr, lai gan Somija ir traka pēc hokeja un pagājušajā gadā tieši viņi kļuva par pasaules čempioniem, somiem pagaidām biļešu pārdošanā nesekmējas tik labi kā pērn.
Somijas medija "Iltalehti" žurnālists Timo Kunnari atzina, ka
somi priecājas par turnīru pašu mājās, bet diskusijas par biļešu cenām ir vienmēr.
"2012. un 2013. gada pasaules čempionātā šeit [Somijā] bija ļoti liela ažiotāža par biļešu cenām. Par to ziņoja mediji, līdzjutēji nebija priecīgi, visi par to runāja," teica Kunnari. "Tāpat halles bija pilnas ar skatītājiem, Somijas spēles, pusfināli un fināli bija izpārdoti. Cilvēki sūdzas par cenām, bet tāpat iegādājas biļetes uz spēlēm. Pērn bija līdzīga situācija, un šogad ir tāpat."
Pērn Somijas valdība piešķīra nelielu finansējumu pasaules čempionāta rīkošanai, bet šogad vēl nav saņemta zaļā gaisma – būs atbalsts vai ne. Līdzīga situācija pagaidām arī Latvijā, lai arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā vienotība") ir nākusi ar iniciatīvu atbalstīt čempionātu finansiāli no nodokļu maksātāju naudas.
Patlaban ir skaidrs, ka Rīgā uz hokeja svētkiem ieradīsies ap 20 000 ārzemju līdzjutēju, bet skaits vēl noteikti pieaugs.
Līdz ar to palielināsies arī naudas summa, ko viņi šeit atstās par viesnīcām, izklaidēm, suvenīriem un pārtiku.
Pasaules čempionāta orgkomitejas Latvijā vadītājs Buncis uzsvēra, ka rīkotāji neprasīja valsts garantijas, bet nevienā brīdī arī neteica, ka čempionātu spēj sarīkot bez valsts atbalsta. Viņš piebilda, ka hokejs tāpat kā nozīmīgi pasākumi citos sporta veidos valstij dod ekonomisku labumu.
Buncis apgalvoja, ka biļešu cenas būtu zemākas, ja sākotnēji prasītie divi miljoni valsts budžeta naudas būtu piešķirti pasaules čempionāta organizēšanai. Tikmēr Somijā pērn pasaules čempionāta ienākumi aizsniedzās līdz rekordaugstam 31 miljonam eiro, un 85% šīs summas veidoja tieši biļešu ienākumi. Peļņas daļa aizgāja jaunatnes sistēmas attīstībai. Kur Latvijā aizplūdīs atlikusī nauda no ienākumiem, ja tāda būs, uz to rīkotāji Latvijā neatbild.
