Pasaules hokeja čempionātam Rīgā valsts tomēr varētu piešķirt daļu no rīkotāju lūgtās naudas

ĪSUMĀ:

• Rīkotāji aktīvi gatavojas čempionāta norisei. 
• Sākotnēji Latvijas Hokeja federācija norādīja, ka nauda no valsts nav vajadzīga.
• Jūlijā federācija lūdza piešķirt 2 miljonus eiro, bet vēlāk summa sarukusi.
• Vairākkārt izkanējis, ka federācija valstij ilgstoši prasījusi 750 000 eiro.
• Taču federācija Izglītības un zinātnes ministrijai oficiālu lūgumu piešķirt šo summu nosūtījusi tikai šonedēļ.
• Izglītības un zinātnes ministre ir gatava daļēji piekāpties, pieļaujot pusmiljona eiro piešķiršanu rīkošanai.

Līdz fanu pilnām tribīnēm, dziesmām un atklāšanas spēlei, kuru līdzīgi kā iepriekšējos pasaules čempionāta elites grupas mačus plāno translēt Latvijas Televīzija, palikušas astoņas nedēļas.

Pie halles "Arēna Rīga", kur maijā uz ledus kāps astoņas no 16 valstu komandām, var manīt, ka pasaules mēroga sacensībām šeit jau sāk gatavoties. Pie arēnas sienas ir piestiprināti divi liela izmēra plakāti. Savukārt citviet Rīgā gatavošanās nav jūtama. Tikai atsevišķās vietās ir reklāmas ar aicinājumu iegādāties uz spēlēm biļetes. 

Kā Rīga gatavojas čempionātam, stāstīja Edgars Buncis no uzņēmuma "Hokeja Akadēmija", kas ir čempionāta rīkotājs: "Visi procesi notiek tā, kā plānoti, bet no valsts puses pagaidām nekādu citu jaunumu nav. Mēs vēl arvien esam savā ziņā tādā nedaudz iesaldētā situācijā. Atbalsta vēl nav."

Uzņēmums valstij lūdzis vismaz 750 tūkstošus eiro, no kuriem pusmiljons būtu licencei un 250 tūkstoši – kongresam, kas plānots čempionāta nogalē. Buncis norādīja, ka Rīgā sacīkšu norisei kopumā plānots atvēlēt 8 miljonus eiro. Sanāk, ka no budžeta organizētāji valstij lūdz nepilnu desmito daļu.

"Bez valsts atbalsta mēs vairāk riskējam ar to, ka čempionātā mēs biļetes vienkārši nepārdosim. Man ir sajūta, ka mēs ripu esam pazaudējuši. Mēs it kā gribam spēlēt hokeju, bet ripa mums ir kaut kur tribīnēs," sacīja Buncis.

Starptautiskā Ledus hokeja federācija Latvijai un Somijai tiesības rīkot sacensības piešķīrusi pērn maijā, kad tās atņēma Krievijai par sākto karu Ukrainā.

Sākotnēji Latvijas Hokeja federācija norādīja, ka nauda no valsts nav vajadzīga, bet jūlijā lūdza piešķirt divus miljonus eiro. Summa vēlāk sarukusi.

Ja paraugās uz citām plaša mēroga sacensībām, tad, piemēram, Eiropas čempionātam basketbolā, kas Rīgā gaidāms pēc diviem gadiem, valsts jau ir piešķīrusi 2,7 miljonus eiro. Bet šī gada Eiropas rallija čempionāta posmam un nākamā gada pasaules rallija čempionāta posmam valdība jau ir atvēlējusi 400 000 eiro. Abiem pasākumiem tuvāko gadu laikā valsts, iespējams, atvēlēs vēl vairākus miljonus eiro. 

Kāpēc nauda nav piešķirta hokeja čempionātam, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs: "Šajos divos pasākumos – "Eurobasket" [Eiropas čempionāts basketbolā] un WRC [pasaules rallija čempionāts] – organizatori jau pašā sākumā, vēršoties pie Latvijas valdības, uzreiz teica, ka ir iespēja un ir plāns kandidēt uz šo pasākumu rīkošanu. Vienlaikus tika godīgi pateikts, ka šie pasākumi bez valsts līdzfinansējuma Latvijā notikt nevar. Tie ir būtiski atšķirīgi apstākļi, kā hokeja federācija kandidēja un ka valsts finansējums nav nepieciešams, un pēkšņi pēc nepilniem diviem mēnešiem hokeja federācija jūlijā atsūtīja vēstuli: "Dodiet mums 2,05 miljonus eiro." Nevis par vēlu, bet tā ir negodīga spēle pret valsti un nodokļu maksātājiem kopumā."

Uz organizētāju un valsts attiecībām skeptiski raugās sporta žurnālists Jānis Matulis, norādot, ka naudu valsts nesteidzas piešķirt politisko apsvērumu dēļ: "Ierēdņi labprāt nedara neko, lai tik, nedod Dievs, viņu mundieris nesašmucētos. Atbalstot hokeju, protams, sašmucējas, jo vienīgais Latvijas čekists Juris Savickis ir uzcēlis halli, kurā notiks čempionāts. Visu to organizē "tautas ienaidnieks" Aigars Kalvītis. Tad vēl ir hokejisti, kuri nepietiekami skaļi ir izteikuši atbalstu Ukrainai. Nākamreiz, ja Rīga kandidēs uz pasaules hokeja čempionāta rīkošanu, [Starptautiskā Ledus hokeja federācija] pabīdīs malā: "Mēs dodam labāk Austrijai vai Šveicei. Tur viss atbalsts būs un tā tālāk.""

Raksta tapšanas laikā situācija strauji mainījusies.

Lai gan čempionātam trūkstošie 750 000 eiro medijos ir izskanējuši jau iepriekš, izrādījies, ka Latvijas Hokeja federācija Izglītības un zinātnes ministrijai oficiālu vēstuli ar lūgumu piešķirt minēto summu nosūtījusi vien šīs nedēļas sākumā.

Uz to ātri reaģējusi ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), kura nākamajā nedēļā rosināšot Latvijas Nacionālo sporta padomi finansējumu atbalstīt.

"Redzot, ka tas ir ļoti nozīmīgs notikums Latvijas dzīvē. Šobrīd virzot, es redzu, ka mums ir svarīgi, ka mēs finansējam licences daļu.

Lūgums par licences samaksu ir 500 000 eiro apmērā. Tā būtu tā maksimālā summa, ko varētu atbalstīt," atzīmēja Čakša.

Savukārt ar Rīgas domi rīkotājiem klājies krietni raitāk. Pašvaldība čempionātam atvēlējusi 700 tūkstošus eiro, no kuriem 570 tūkstoši paredzēti organizatoriem, bet pārejā summa – komandu pārvadāšanai un pilsētas noformējumam, kas pilsētā būs manāms pēc Lieldienām. 

Pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča stāstīja: "Pēc rīkotāju sniegtajiem datiem uz ārzemēm ir pārdoti vairāk nekā 40 tūkstoši biļešu. Līdz ar to jau tagad varam paredzēt, ka hokeja līdzjutēju skaits būs vairāk nekā 20 tūkstoši. Šobrīd domājam, kā iesaistīt pilsētas kafejnīcas un arī terases, lai tas būtu saistoši."

Risku organizētāji čempionātam nesaskata, paredzot, ka no pārdotajām biļetēm iegūs vismaz sešus miljonus eiro.

Pasaules čempionāts Tamperē un Rīgā 2023. gadā risināsies no 12. līdz 28. maijam.