ĪSUMĀ:
- Latvijas Hokeja federācija (LHF) pasaules čempionāta rīkošanai Rīgā lūdza no valsts budžeta 750 000 eiro, lēmuma Saeimā vēl nav.
- Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) veiktās aptaujas, Saeimā vairākums atbalstītu finanšu piešķiršanu hokeja čempionātam.
- Savu nostāju vēl nav formulējusi "Jaunā Vienotība", raisot jautājumu, vai tās viedoklis neietekmēs arī koalīcijas partnerus.
- Neoficiāla informācija liecina, ka atturību čempionāta finansēšanā rosina turnīra sasaiste ar Aigaru Kalvīti un Juri Savicki.
- Daļu finansējuma LHF vēlas iegūt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursā tūrisma attīstībai.
Īsi pirms 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas partija ("Progresīvie") rosināja piešķirt 500 tūkstošu eiro finansējumu, kas būtu mazāk nekā LHF lūgtie 750 tūkstoši eiro, taču vismaz segtu čempionāta licences iegādes izmaksas. Priekšlikums koalīcijas vairākuma atbalstu gan neguva.
Valsts budžets 2023. gadam ir pieņemts, taču jautājums par finansējumu hokeja čempionāta rīkošanai Rīgā aktualitāti tomēr nav zaudējis. LHF jau pirms vairākām nedēļām ar atbalsta lūguma vēstuli vērsās pie visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. LTV aptaujāja visas septiņas Saeimas frakcijas, un par finansējuma piešķiršanu hokeja čempionāta rīkošanai ir pilnīgi visi opozīcijā esošie politiskie spēki – gan "Progresīvie", gan "Latvijas pirmajā vietā", gan Zaļo un zemnieku savienība, gan "Stabilitātei!".
Ar opozīcijas balsīm gan būtu par maz hokejam labvēlīga lēmuma panākšanai, taču arī koalīcijas partiju vidū netrūkst atbalstītāju čempionāta līdzfinansēšanai. Tomēr vienprātības pagaidām nav.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstītu finansējuma piešķiršanu, LTV norādīja apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Melkina. Savukārt "Apvienotā saraksta" deputāts Raimonds Bergmanis pauda šīs politiskās apvienības viedokli, ka vajadzētu rast iespēju finansiāli atbalstīt LHF sakarā ar pasaules čempionāta vajadzībām.
Tikmēr Saeimas lielākā frakcija "Jaunā Vienotība" informēja LTV, ka lēmumu vēl nav pieņēmusi un jautājumu joprojām izvērtē.
Neatkarīgi no "Jaunās Vienotības" lēmuma teorētiski Saeimas vairākuma atbalsts LHF lūgumam jau ir, maz ticams, ka koalīcijas partijām balsojumā būs atšķirīgas pozīcijas.
Tā solās būt tuvāko nedēļu intriga, vai "Jaunā Vienotība" pielāgosies citu partiju pozīcijai, vai arī panāks, ka abas pārējās koalīcijas partijas maina savu pozīciju. Turklāt Saeimas deputātu viedoklis var nesakrist ar valdības ministru redzējumu.
Līdz šim politikas kuluāros rezervēto attieksmi pret hokeja čempionāta atbalstīšanu veidoja vairāku faktoru kopums. Vairāki avoti gan politiskajā vidē, gan LHF neoficiāli atzina, ka galvenais klupšanas akmens esot politiķu antipātijas pret federācijas prezidentu Aigaru Kalvīti. Tāpat politiskajos gaiteņos apspriesta arī "Arēnas Rīga" patiesā labuma guvēja Jura Savicka iesaiste čempionāta rīkošanā.
Tikmēr LHF ir pieteikusies Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā".
"Viņi [LHF] ir pieteikušies uz maksimālo atbalsta summu, kas ir 200 tūkstoši eiro," pastāstīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. "Bet ir jāsaprot, ka tā [ir] kā investīcija valsts budžetā. Tas nozīmē, ka pie viņiem ir jāatbrauc tūristiem no vismaz četrām valstīm, tiem tūristiem jābūt ne mazāk kā trim tūkstošiem. Ja katrs no viņiem atstāj 500 eiro, tad tas ir pusotrs miljons eiro, kas ieplūst valstī. Valsts no tās summas, ļoti aptuveni rēķinot, iegūst 20% jeb pievienotās vērtības nodokli, kas sastāda aptuveni 300 tūkstošus eiro."
Šo programmu finansē no Eiropas Savienības struktūrfondiem. LIAA direktora Rožkalna ieskatā, valsts šādi ar neko neriskē un var tikai iegūt. Līdzīgs projekts esot arī kino nozarē, lai sekmētu ārvalstu kino profesionāļu ierašanos Latvijā.
"Idejiski arī tur [kino nozarē] ir pieejams atbalsta apmērs līdz 20% no visiem tēriņiem, kas notiek Latvijā. Arī uz to mēs varam skatīties kā investīciju," teica Rožkalns. "Proti, producenti brauc uz Latviju filmēt filmas un atstāj Latvijas ekonomikā naudu. Tad no daudzām pozīcijām, kuras iztērē Latvijā, viņi pēc tam var atgūt 20% līdzfinansējumu. Bet arī tur mēs varam pierādīt, ka viņi Latvijas ekonomikā atstāj vairāk, nekā mēs viņiem atmaksājam."
Rožkalns uzskata, ka pēc līdzīga principa būtu jāfinansē arī visi starptautiskie sporta pasākumi, tādējādi mazinot politisko ietekmi. Līdz šim sporta pasākumu finansējums bijis atkarīgs no politiskiem lēmumiem Nacionālajā sporta padomē.
Galvenais naudas avots ir bijusi budžeta programma no neparedzētiem līdzekļiem, lai arī sporta pasākumi nav neparedzēti – tie tiek rīkoti ļoti savlaicīgi. Naudas saņēmēju loks šādās reizēs ir bijis ļoti raibs, un sēžu protokolos lasāmā lēmumu argumentācija – ļoti skopa. Arī lēmums par hokeja čempionāta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu neatkarīgi no iznākuma būs politisks.
Pasaules čempionāts Tamperē un Rīgā 2023. gadā risināsies no 12. līdz 28. maijam.
