Pirmizrāde Eiropā un universāli izaicinājumi. Saruna ar Handbola federācijas prezidentu Bičevski

Latvijas handbola valstsvienību 9. janvārī gaida debija Eiropas čempionāta finālturnīrā, pirmoreiz piedaloties tik augsta līmeņa sacensībās. Nacionālā izlase jebkurā sporta veidā gan ir tikai virsotne, kuras stabilitāte ir atkarīga no pamata stingrības un prasmes iesaistīt sporta veidā nākamo paaudžu spēlētājus.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) prezidents Mārtiņš Bičevskis sarunā ar lsm.lv pastāstīja, ka sporta veida attīstībā nopietns izaicinājums ir jauniešu iekļaušana un treneru izglītošana, tomēr mums ir arī savas zvaigznes, kas jau pašlaik spoži spīd pie pasaules handbola debesīm.

ĪSUMĀ

Handbols Latvijā un pasaulē

Reģistrēto spēlētāju skaits

Latvijā: 2741 (tajā skaitā treneri un 1589 spēlētāji U-18 vecumā)
Pasaulē: 27 miljoni

Starptautiskā handbola federācija apvieno 209 valstu un teritoriju nacionālās federācijas

Pašreizējie pasaules čempioni: Dānija (vīrieši) un Nīderlande (sievietes)

Pašreizējie Eiropas čempioni: Spānija (vīrieši) un Francija (Sievietes)

 

Handbols Latvijā pamatā noteikti ir amatieru sports, bet līdzīgi kā motokrosā ir dažas spilgtas zvaigznes - augsta līmeņa profesionāļi. Eiropas un pasaules handbolā absolūta superzvaigzne ir Dainis Krištopāns, kura pērnā gada panākumus kādam grūti atkārtot, sacīja Bičevskis. 

Latvijas mērogā handbols ir reģionāls sporta veids ar vēsturiski tradicionālām bāzes pilsētām, īpaši izceļoties Ludzai un Dobelei. Spēlei senas un dziļas tradīcijas ir gan Daugavas krastos Salaspilī, Ogrē un Jēkabpilī, gan Jūrmalā un Vaiņodē. Tajā pašā laikā Vidzemē handbols nav iedzīvojies.

Latvijas izlases līderis Dainis Krištopāns

Senāk liels vilcējspēks handbolā bija ar Nacionālo bruņoto spēku sporta kluba atbalstu uzturētais Rīgas ASK, kas trenera Andra Gulbja vadībā pulcēja lielāko daļu Latvijas izlases handbolistu. ASK rindās meistarību kaldināja arī daudzi vīri, kas izcīnīja valstsvienībai tiesības spēlēt 2020. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. ASK bija vissvarīgākais posms Murjāņu sporta skolas absolventiem, lai turpinātu karjeru handbolā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Handbolā līdz 22-25 gadu vecumam tikai nobriest par pilnvērtīgu spēlētāju un praktiski nenotiek tā, ka brīnumus un izcilu meistarību kāds rādītu jau 18 gadu vecumā.

Murjāņi - neaizvietojami, Rīgā - iespējas neizmantotas

Latvijā ir ierasts, ka puiši līdz 15 gadu vecumam spēlē reģionos, līdz liela daļa talantu pulcējas handbola centros, piemēram, Ludzā vai Murjāņos, kur var gan mācīties, gan trenēties divreiz dienā, pastāstīja Bičevskis. Savukārt pēc skolas beigšanas jaunajiem handbolistiem nepieciešams vairākus gadus pilnveidoties līdz meistarkomandas līmenim. LHF pašlaik diskutē ar Bruņoto spēku pārstāvjiem par iespēju handbolam atkal iegūt armijas labvēlību.

Murjāņu sporta ģimnāzijas halle

Bičevskis nešaubās, ka bez Murjāņiem valstsvienības augstākais līmenis Latvijā nav sasniedzams.

Arī Ludzā jaunajiem talantiem ir iespēja dzīvot internātā, lai nopietni pievērstos handbolam, bet aizstāt Murjāņus tas nevar.

LHF prezidents Ludzu raksturoja kā lielisku piemēru komūnai handbolā, jo pilsētā sadarbojas sporta klubs un sporta skola, kā arī iesaistās ģimenes. Modelis veidojas līdzīgs kā Vācijā, kur handbols ir otrais populārākais sporta veids aiz futbola. Handbols vāciešiem nav lielpilsētu, bet gan mazāku apdzīvoto vietu sporta veids, kur iesaistās ģimenes un vietējā sabiedrība.

Pašlaik LHF lūko iespējas, kā palielināt sporta veidā ienākošo jauniešu skaitu, it īpaši tuvākajos piecos gados, kamēr ieskriesies Eiropas Handbola federācijā (EHF) iecerētās attīstības programmas. LHF attīstības stratēģijā ir visnotaļ ambiciozs mērķis pāris gados divkāršot iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu, sasniedzot trīs tūkstošus jauno spēlētāju.

Latvijas handbola izlase treniņā pirms Eiropas čempionāta

Bičevskis atzīst, ka tas ir liels izaicinājums, tādēļ svarīgi būs handbola popularizēšanai izmantot unikālo iespēju, ko sniedz Latvijas izlases dalība Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Arvien lielu neizmantotu potenciālu handbolam Bičevskis saskata Rīgā un Pierīgā, kur ir lielākā bērnu koncentrācija.

Ar Rīgas domi LHF risina sarunas par iespēju izveidot jauniešu programmu ar specializētas sporta skolas statusu. LHF prezidents uzteica "Celtnieks Rīga" - Latvijā vienīgo privāto handbola klubu - un tā prezidentu Normundu Blomi par aktīvu iesaistīšanos jauniešu sporta attīstībā. Taču jauno spēlētāju audzināšana ir ilgstošs darbs, kur rezultāti parādās pēc daudziem gadiem.

Bērni kļūst fiziski laiskāki, uzvaras gājienā dodas e-sports

Izaicinājums visiem sporta veidiem ir Eiropas iedzīvotāju arvien kūtrāka iesaistīšanās fiziskās aktivitātēs. Arī Latvijā skolās bērni nereti izbauda neaizvietojamības sajūtu, jo daudzu sporta veidu pārstāvji cenšas viņus iesaistīt savās programmās. Bičevskis par izšķirošu uzskata sporta skolotāju un treneru ticību un degsmi, lai apzinātos, ka dažādu talantu atklāšana ir lielākais ieguvums.

Lai noturētu jaunās paaudzes interesi, daudzos sporta veidos un organizācijās cenšas rast saikni ar e-sportu jeb kibersportu.

Bičevskis uzskata, ka gudrākajos sporta veidos atradīs risinājumu e-sporta apvienošanai ar fizisku spēlēšanu. E-sporta popularitāte krasi pieaug, turklāt to balsta industrija ar astronomiskām finansēm, ar kurām teju neviens sporta veids nevar mēroties. Tāpēc klasiskajos sporta veidos jācenšas piesaistīt cilvēkus gan ar tradīciju, gan fiziskās aktivitātes vērtību, uzskata LHF prezidents. Viņaprāt, vēlme pēc sabalansētas dzīves būs pretstats e-pasaulei, lai cilvēki gribētu kustēties un socializēties ne tikai virtuālajā vidē. Arī handbols šādu alternatīvu grib piedāvāt. 

Bičevskis atgādināja Islandes piemēru, kur pirms pārdesmit gadiem sociālo problēmu risināšanai sāka programmu, nodrošinot bērniem sporta un mākslas pieejamību. Lai novērstu uzmanību no alkohola un citu atkarības vielu lietošanas, pēc iedzīvotāju skaita pusrīgas lieluma valstī katrā skolā nodrošināja infrastruktūru, pasniedzēju pieejamību ārpusklases nodarbībām un veicināja mērķtiecīgu sadarbību ar ģimenēm. Pēc 20 gadiem Islande ir kļuvusi par lielvalsti ne vienā vien sporta veidā, taču panākusi to pirmkārt ar ieguldījumu bērnos un ģimenē, nevis augstas meistarības sportā. Ja bērns var izvēlēties, vai sirds pieķeras kādai bumbu spēlei, skriešanai vai mūzikai, kādubrīd kaut kas sāk vairāk padoties. Tobrīd rodas vēlme strādāt un darbs jau sniedz milzu atdevi, uzsvēra Bičevskis.

Treneriem jāorientējas uz bērnu vispusīgu iesaisti

Latvijā vecākās paaudzes treneriem darbā ar bērniem ir ierasts meklēt lielākos talantus, bet pārējos atsijāt. Bičevskis saskata, ka vēl būs nepieciešams laiks, lai skatījums uz mērķiem mainītos, jo sporta skolas mērķim nevajadzētu būt izaudzināt vienu talantu Latvijas izlasei un prasīt par to kompensāciju, bet gan vispārēja iesaiste un aktivitātes palielināšana.

LHF prezidents gan atzīst, ka pašas no sevis pārmaiņas nenotiks. Nepieciešams, lai treneri apgūtu jaunās tendences un nodrošinātu attīstību handbolā, kas ir ar augošu potenciālu. Pašvaldības, pēc viņa teiktā, būtu gatavas iesaistīties treneru finansēšanā, ja federācija spēs nodrošināt inventāru un programmu treneru izglītības veicināšanai. Bičevskis sagaida, ka

Latvijas handbola sabiedrība nākamajos gados vairāk jutīs atdevi no EHF aizpērn noslēgtā 10 gadu līguma ar uzņēmumu "Infront" par televīzijas un mārketinga tiesībām.

Apmēram 600 miljonu eiro vērtais līgums atbalstīs arī nacionālo federāciju attīstības projektus. Par attīstības finanšu modeli diskutēs janvārī Stokholmā nacionālo federāciju prezidentu konferencē. Latvijā visvairāk cer uz finansējumu treneru un tiesnešu apmācības atbalstam, kā arī infrastruktūras attīstībai. EHF jau vairākus gadus Latvijai palīdz inventāra nodrošināšanai handbola spēlēšanai skolās.

Handbols arī uz ielas un pludmalē

Eiropā handbola pieejamības veicināšanai attīsta arī minihandbolu, ko spēlē ar mīkstu bumbu un pēc vienkāršotiem noteikumiem. Tāpat kā daudzās sporta spēlēs parādās jaunas disciplīnas, savas tiesības piesaka arī ielas un pludmales handbols, kas nav tik izteikta kontakta spēle, lai mazinātu traumu risku. Pludmales versijai labas attīstības iespējas ir arī Latvijā, jo spēle ir vieglāk organizējama nekā klasiskajā handbolā. Latvijā vasarā risinās vairāki turnīri hobija līmenī, ko organizē LHF un pašvaldības. EHF būtu gatava atbalstīt kāda Eiropas klubu kausa turnīra sarīkošanu Latvijā, bet tam nepieciešama arī pilsētu ieinteresētība.

Pludmales handbols jaunatnes olimpiskajās spēlēs

Bičevskis uzskata, ka attīstība pirmkārt ir paša sporta veida iekšējā lieta, bet valstī kritiskais prioritārais uzdevums ir sabiedrības veselība un jaunatnes iesaistīšana, tādēļ būtu izaicinoši apgalvot, ka jāatbalsta tikai viens vai otrs sporta veids. Tajā pašā laikā sporta infrastruktūras pieejamībai jābūt ar noteiktu loģiku, jo par nodokļu naudu nav jābūvē laukumi sporta veidiem ar nelielu dalībnieku skaitu. Kā visaptverošas sporta nodarbības sabiedrības veselībai LHF prezidents rosina valsts līmenī atbalstīt vieglatlētiku un peldēšanu.

Handbola popularizēšanā Bičevskis cer uz valstsvienības panākumiem Eiropas čempionātā.

Pirms trim gadiem Latvijas izlase izšķirošajā spēlē par tikšanu uz pasaules čempionāta finālturnīru ar vienu vārtu starpību piekāpās Baltkrievijai, bet guva neatsveramu rūdījumu, kas palīdzēja kvalificēties kontinenta meistarsacīkstēm. Eiropas čempionātā Norvēģijā būs jauna pieredze, lai Latvijas izlase nobriestu kā komanda, lai gan jau pašlaik tās mugurkaulu veido rūdīti spēlētāji.

Izlase startē Eiropas čempionātā - vienmēr drīkst ticēt brīnumam

Pirms Eiropas čempionāta finālturnīra izlasē bija arī konkurence par vietu sastāvā, bet tā izpaudās atsevišķās līnijās. Bičevskis rēķinās, ka paaudžu maiņa kādā brīdī var nozīmēt izlases sasniegumu kritumu un, izvērtējot visu sastāva kopumu, pēc Eiropas čempionāta var sagaidīt izmaiņas. Vai pieredzējušākajiem handbolistiem netrūks motivācijas piedalīties arī 2021. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā, būs atkarīgs no katra spēlētāja individuālas izvēles. LHF prezidents atgādināja, ka panākumus var gūt arī tuvu 40 gadu robežai, ko apliecina Rīgā dzimušais un arvien spēlējošais Islandes handbolists Aleksandrs Pētersons.

Latvijas izlases handbolisti dodas uz Eiropas čempionātu

Latvijas izlases pārstāvētajā grupā Eiropas čempionātā ir divi skaidri līderi - Spānija un Vācija. Ja spāņi izskatās teju neievainojami, tad vāciešiem Bičevskis sastāvā saskata robiņus un aizvadītās pārbaudes spēles nebūt neliecina, ka handbola lielvalsts var justies droši par tikšanu nākamajā kārtā. Viņš uzsver, ka gan Latvija, gan Nīderlande var parādīt brīnumu, un viss izšķiries divās spēlēs. Šādā situācijā liela nozīme būs vārtsargu sniegumam un sava loma kā allaž sportā - veiksmes faktoram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Handbols
Sports
Jaunākie
Interesanti