ĪSUMĀ:
- Tiesa pirmajā instancē apmierina gan Handbola federācijas, gan tās bijušā ģenerālsekretāra prasības vienam pret otru
- Par Gunta Ciematnieka laikā slēgtiem vairākiem darījumiem šaubas raisa partneru specializācija nesaistītā jomā
- Bijušais LHF prezidents Mārtiņš Bičevskis savu vainu tiesvedību izraisījušajā situācijā nesaskata
- Savukārt krimināllieta ierosināta par aviobiļešu iegādi un diviem apmaksātiem rēķiniem
- Tiesvedība un kriminālprocess varētu būt Ciematnieka un Blomes neatrisinātu savstarpējo nesaskaņu eskalācija
Abu pušu prasības tika apmierinātas – tiesa lēma, ka Ciematniekam pienākas 7175,01 eiro no LHF, bet Handbola federācijai no Ciematnieka –125 387,50 eiro. Kopā ar tiesas izdevumiem Ciematnieka bilance pirmajā instancē ir klaji negatīva – no viņa piedzenams nepilns 121 tūkstotis eiro.
Ciematnieks bija LHF ģenerālsekretārs no 2016. līdz 2020. gadam. Tiesā tika skatītas desmit epizodes ar Ciematnieka laikā veiktiem darījumiem, kuriem, tiesas ieskatā, trūkst juridiska pamatojuma. Bijušais Handbola federācijas ģenerālsekretārs tiesā skaidrojis, ka visi darījumi ir notikuši.
Daļai darījumu gan ir visai īpatnējs fons. Piemēram,
handbola bumbas iegādātas no uzņēmuma, kas reģistrēts kā ziedu un augu vairumtirgotājs, interneta mājaslapu izstrādājis auto rezerves daļu vairumtirgotājs,
fiksēti arī citi kolorīti piemēri. Jāatzīmē gan, ka neviens normatīvais akts uzņēmumiem neliedz darboties ārpus reģistrētās pamatdarbības jomas, taču tiesa šos apstākļus ņēmusi vērā kā papildu argumentus, kas apliecina, ka LHF darījumi ar virkni komersantu faktiski nav notikuši un naudas līdzekļus federācija ir pārskaitījusi bez ekonomiska un juridiska pamata, turklāt Ciematnieks nav nodevis federācijai ar šiem darījumiem saistīto dokumentāciju.
Tāpat tikuši veikti naudas maksājumi arī fiziskām personām. Tiesas ieskatā, arī tādiem norēķiniem trūcis pamatojuma.
Handbola federācijas vārdā tiesvedības procesu virzīja Normunds Blome, kurš 2020. gadā Ciematnieku nomainīja ģenerālsekretāra amatā. Iepriekš darbojoties LHF padomē, viņam nebija izdevies no Ciematnieka saņemt prasītās atskaites par finansējuma izlietojumu. Blome paskaidroja, ka Ciematnieks atteicies viņam atskaites sniegt.
""Es tev neatskaitīšos," Ciematnieku citēja Blome. "Es saku: "Kāpēc tu man neatskaitīsies? Es esmu viceprezidents, padomes loceklis – es tev prasu atskaiti, jo gribu saprast, kur mums aiziet nauda." Jo naudas vienmēr pietrūkst. Guntis [Ciematnieks] man atbild, ka viņš neatskaitās man – tikai prezidentam. Statūtos ir rakstīts – kam, kā, ko un kāpēc."
Bijušais LHF prezidents Mārtiņš Bičevskis paskaidroja, ka
federācijas biedru sapulcēs būtiski jautājumi neradās.
"Jautājumi radās, kad tika pasūtīts speciālais audits, un šis audits konstatēja lietas, kuras nākamā valde virzīja," teica bijušais LHF prezidents.
Bičevskis ilgus gadus ir ieņēmis vadošus amatus finanšu nozarē. Situāciju viņš sauc par nepatīkamu, taču savu atbildību nesaskata, jo paraksta tiesīgā persona kā vienīgais valdes loceklis bijis Ciematnieks. Prezidents un padome atbildējusi par stratēģiskajiem jautājumiem, nevis ikdienas norēķiniem.
"Saimnieciskā darbība un konts bija tikai [federācijas] valdes pārziņā. Tās nav acīmredzamas lietas, kuras var ieraudzīt no malas. Tā atbildība bija ļoti skaidri nodalīta," teica Bičevskis.
Blome gan šaubās, vai Bičevskis nebija informēts par Blomes darbību. "Tas, ka viņš [Bičevskis] nezināja, ko dara Guntis [Ciematnieks]… Kad Guntis man pasaka frāzi: "Domā, es viens atbildēšu par to visu?", es saku: "Man vienalga, kurš par ko atbildēs. Bet tavi paraksti stāv virsū.""
Ciematnieks no intervijas ar Latvijas Televīziju atteicās, solot to sniegt pēc apelācijas instances lēmuma, pat ja tas būs viņam nelabvēlīgs. Viņš kategoriski noliedz, ka būtu piesavinājies federācijas līdzekļus, ko cer pierādīt apelācijas kārtībā.
Paralēli šim civilstrīdam, kurā jau ir pirmās instances tiesas spriedums, ierosināta arī krimināllieta.
Tās pamatā ir 2020. gada 20. februārī noslēgtais līgums par aviobiļešu piegādi ar kādu Viktoru Labanovu un divi LHF apmaksāti rēķini par nedaudz vairāk kā 12 tūkstošiem eiro. Vīriešu izlasei paredzētais ceļojums izpalika, jo spēkā pieņēmās pandēmija un lidojums tika atcelts, taču tā laika Latvijas Handbola federācijas vadība, tiesas ieskatā, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka veiktas nepieciešamās darbības, lai atgūtu par aviobiļetēm samaksātos līdzekļus.
Handbola sabiedrībā ir viedoklis, ka tiesvedība un kriminālprocess vairāk ir Ciematnieka un Blomes neatrisināto savstarpējo nesaskaņu eskalācija, ne tik daudz cīņa par vides sakārtotību. To netieši apliecina arī Blome, sakot, ka pirms vēršanās tiesā bija Ciematniekam piedāvājis izlīguma nosacījumus.
Handbola federācija nav vienīgā sporta organizācija Latvijā, kur nesaskaņas tiek risinātas tiesu zālēs.
Ciematnieka laikā veikto darījumu rokraksts būtiski neatšķiras no daudzās citās sporta federācijās praktizētā, un tas būs nopietnas izpētes vērts jautājums, vai cēloņi tam ir cilvēciski vai tomēr sistēmiski. Tāpēc neatkarīgi no handbola tiesvedības iznākuma šim precedentam vajadzētu dzīt dziļas saknes sporta federāciju finansēšanā un uzraudzībā.
