Uz finālturnīru Latvijas izlasei ļāva tikt 10 gadus ildzis darbs, tādēļ atzinību ir pelnījuši arī treneri, kas ar valstsvienību strādāja iepriekš, sacīja Bražņikovs. Viņš atgādināja, ka jau pirms debijas Eiropas čempionāta finālturnīrā Latvijas izlase divas reizes bija tuvu fināliem. Taču trenerim šoreiz bija īpašs prieks Eiropas spēcīgāko valstu turnīrā pārdzīvot par savējiem, kam galvenais panākums jau bija kvalificēšanās.
Latvijai finālturnīrā bija grūta grupa ar diviem grandiem - Spāniju un Vāciju, bet ar pašreizējo pieredzējušo un sabalansēto sastāvu nebija neiespējami izrādīt pretiniekiem spraigāku pretestību, atzina Bražņikovs. Viņš piebilda, ka komandai
neizdevās spēle pret Nīderlandi, kurā spēles pavērsieni bija labvēlīgāki pretiniekiem.
Izlases gatavošanās posms pirms finālturnīra varēja radīt iespaidu, ka tas nebija optimāls, taču organizatoriskais darbs ir ļoti grūts, jo Eiropas topa spēlētāji ir ļoti noslogoti, paskaidroja Bražņikovs. Viņaprāt, varbūt vairāk izlasē varēja strādāt ar otrā plāna spēlētājiem, kas ir aiz līderiem.
Bražņikovs arī atgādināja, ka konkurentu gatavošanās iespējas ir citā līmenī. Slovēnijai treneru korpusā ir astoņas personas, tostarp četri videoperatori, bet slovēņi sūdzas, ka viņi atpaliek no Horvātijas, kur ir 16 speciālisti ar astoņiem video analītiķiem un fiziskās sagatavotības treneriem. Bražņikovs netika iesaistīts Latvijas izlases sagatavošanā, taču nešaubās, ka valstsvienības galvenajam trenerim Armandam Uščinam iespējas bija krietni pieticīgākas.
Latvijas izlasē drīz jāsaka paldies veterāniem, jo tuvākajā laikā briest paaudžu maiņa, uzskata Bražņikovs. Viņš gan gribētu dzirdēt no Latvijas Handbola federācijas (LHF), kāda ir attīstības koncepcija. LHF uzskata, ka Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) absolventiem jādodas gūt pieredzi ārzemēs, tajā pašā laikā tas ir pretrunā pašmāju klubu interesēm. Bražņikovs ir neizpratnē, kā klubi varēs piesaistīt finansējumu un sponsorus, ja labākie jaunie spēlētāji dosies prom.
