Uščins ir Latvijas izlases bijušā spēlētāja un trenera Armanda Uščina dēls. Bet nebūs pārspīlēti teikts, ka 22 gadu vecumā viņa karjera uzņēmusi galvu reibinošu ātrumu. Pats Renārs atzīst, ka līdz galam vēl neaptver notiekošo, lai gan galva uz pleciem viņam ir – tas redzams uzreiz.
"Jau no bērnības katru nedēļu biju treniņu zālē pie tēva Armanda. Tā arī iepatikās. Spēlēju profesionālā līmenī, bet blakus vēl studēju, jo spēlēt handbolu nav kā būt futbolistam Vācijā. Handbolistiem drusku vajag galvu arī pēc profesionālā sporta," sacīja Uščins, kurš šobrīd studē ekonomiku.
Renārs sev lielu uzmanību Parīzē pievērsa jau pirmajā spēlē pret Zviedriju. Pret vienu no šī sporta veida grandiem viņš guva astoņus vārtus ar 10 metieniem. Pret Japānu septiņi no septiņiem. Horvāti gan žņaudza, sita, pret Renāru pelnīja sodus, bet beigās savu panāca un izcīnīja uzvaru.
Handbolists norāda, ka viņam šobrīd, iespējams, par labu nāk fakts, ka viņa vārds sporta elitē vēl nav tik ļoti labi atpazīts.
Renārs ir bijis Vācijas junioru izlašu kapteinis, uzvarējis pasaules junioru čempionātā, spēlē Vācijas bundeslīgā, šogad spēlēja Eiropas čempionātā Vācijā. Viņš novērtē labvēlīgus likteņa pavērsienus un tos izmanto.
"Tev var būt labs sniegums 17 vai 18 gados, bet, ja to salīdzina ar Top klases vīriešiem, tad ir ļoti tālu vēl," līmeņa atšķirības starp junioru un pieaugušo līmeni vērtēja Uščins.
Vācijas delegācijā Parīzē ir 360 sportistu. Vācijai ir arī sava māja Parīzē ārpus ciemata, kurā var gan trenēties, gan atpūsties sportisti, tiek rīkoti pasākumi un koncerti kopā ar līdzjutējiem.
Viņaprāt, starp populārākajiem Vācijas sportistiem var minēt tenisistu Aleksandru Zverevu, kā arī Vācijas basketbola izlasi ar Denisu Šrēderu priekšgalā.
Pēdējoreiz Latvijā Renārs bijis šī gada martā, kad ārstējis savainojumu, bet šobrīd fokusējas uz iekļūšanu izslēgšanās spēlēs jeb labāko astotniekā Parīzē. Un tad pa vienam solītim uz priekšu.
