Virslīgas futbolisti prasa iespēju trenēties, ministrijas sola risinājumu

Latvijas virslīgas futbolisti un klubu amatpersonas ar vienotu uzrunu sociālajos medijos aicināja pievērst uzmanību situācijai, kurā ārkārtas situācijas dēļ tiek liegts trenēties un pildīt savus profesionālos pienākumus. Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders ceturtdien Latvijas Radio pastāstīja, ka top risinājums sporta nodarbību organizēšanai ārpus telpām, kas attiektos ne tikai uz profesionāļiem.

Veselības ministrijā kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) strādā, lai izstrādātu rekomendācijas sporta nodarbību organizēšanā ārpus telpām, informēja Šneiders. Rekomendācijas attiektos gan uz komandu sporta veidiem, gan individuālām nodarbībām. Pašlaik rīkojums, kas nosaka dažādus ierobežojumus, lielākoties attiecas uz interešu izglītības iestādēm un neprofesionālo sportu. 

Futbolisti vēlas panākt iespēju trenēties arī ārkārtas situācijāLatvijas Radio Ziņu dienests

Šneiders atgādināja, ka profesionāls sportists ar darba līgumu savā darba vietā ārtelpās var organizēt treniņus līdzīgi kā ir noteikts citu profesiju pārstāvjiem viņu darba vietā. Iespēju robežās ir jānodrošina distancēšanās un citi riska mazināšanas faktori, piemēram, darbošanās mazākās grupās.

Šobrīd uzmanība ir koncentrēta uz āra treniņiem, kas attiektos ne tikai uz profesionāliem sportistiem, bet arī bērniem un amatieriem, paskaidroja Šneiders. 

Savukārt virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša uzsvēra, ka futbolisti vēlas pievērst uzmanību savai sarežģītajai situācijai, jo profesionālais sports, nosakot valstī ierobežojumus ārkārtējā situācijā, viņaprāt, ir aizmirsts starp rindiņām.

Futbolisti vēlas droši, atbildīgi un saprātīgi pildīt savus pienākumus, kas nozīmē ne tikai dalību spēlēs, bet pirmkārt jau treniņos.

Dakša uzsvēra, ka pašlaik jautājums ir par drošiem treniņiem, jo arī tie komandām nav atļauti. Par spēlēm, kas tik un tā risinātos bez skatītājiem, futbolisti pašlaik vēl nedomā. Virslīgas izpilddirektors aicināja sportu neatstāt bez uzmanības, lai arī valstī ir daudz problēmu.

Apzinot koronavīrusa vairāk skartu valstu līgās ieviesto praksi, Latvijas futbola saimē ir izstrādājuši savus priekšlikumus treniņu organizēšanai bez futbolistu papildu savstarpējas komunikācijas un infrastruktūras labierīcību izmantošanas. Ir relatīvi mazs risks inficēties atklātā laukumā, neizmantojot treniņu organizēšanā iekštelpas, teica Dakša. Viņš uzsvēra, ka risku var mazināt arī ar treniņu metodiku, kas neparedzētu bumbas ņemšanu rokās vai citas potenciāli bīstamākas darbības. 

Droši treniņi futbolā ir iespējami, ko apliecina citu valstu pieredze, teica Dakša. 

Futbolā sarežģījumus rada arī valsts noteiktais atbalsta mehānisms, kas neaptver profesionālo sportu, klāstīja Dakša. Dīkstāves pabalstus saņem divos futbola klubos, bet citiem tas ir liegts viena iemesla dēļ, jo prasībām neatbilst saimniecisko ieņēmumu kritēriji. Klubu ienākumus veido arī ziedojumi, dotācijas, biedru naudas un citi finanšu līdzekļi.

Latvijas futbola virslīgas sezonu bija paredzēts sākt 13.martā, tomēr valstī izsludinātās ārkārtas situācijas un noteikto ierobežojumu dēļ turnīra norise ir apturēta uz nenoteiktu laiku līdz turpmākam paziņojumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt