Pasaules kausa atklāšanas spēlē mājinieki Kataras futbolisti svētdien mērosies spēkiem ar Ekvadoras valstsvienību - spēle Alhoras pilsētas stadionā sāksies plkst. 18 pēc Latvijas laika, bet jau plkst. 16.45 sāksies atklāšanas ceremonija, ko tāpat kā visas futbola norises varēs redzēt tiešraidē LTV7 un replay.lv.
Katara tiesības sarīkot vienu no pasaules lielākajiem sporta pasākumiem saņēma 2010. gada 2. decembrī. Todien tika paziņota arī 2018. gada Pasaules kausa rīkotāja Krievija, kas itin negaidīti pārspēja Anglijas un vēl vairāku futbola valstu kandidatūras, lai gan tobrīd kaut kādā mērā varēja saskatīt gan ekonomisku, gan sportisku pamatojumu piešķirt finālturnīru Krievijai.
Jau balsojums par turnīra piešķiršanu Katarai ir ārkārtīgi skandalozs – par turnīra rīkošanas tiesību piešķiršanu tolaik lēma Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) izpildkomiteja. Vēl pirms balsojuma tika atstādināti divi izpildkomitejas locekļi, kuri žurnālistikas eksperimenta laikā bija pauduši gatavību pārdot savu balsi. Izšķirošajā balsojumā Katara ar 14:8 pārspēja ASV kandidatūru, lai gan tieši amerikāņi tika uzskatīti par favorītiem uzņemt 2022. gada turnīru. No tiem, kas piedalījās balsojumā, 10 cilvēki, ar FIFA tā laika prezidentu Zepu Blateru priekšgalā, uz īsāku vai ilgāku laiku saņēmuši diskvalifikāciju no futbola.
Par to, kā Katara ieguva finālturnīra rīkošanas tiesības, ir daudz apsūdzību korupcijā, kukuļdošanā, naudas atmazgāšanā, bijušas plašas izmeklēšanas, taču trūkst neapgāžamu pierādījumu.
Apsūdzības atsevišķu izpildkomitejas locekļu, nacionālo futbola federāciju un citu iesaistīto pušu kukuļošanā ir bijušas nepārtrauktas, taču Kataras puse to allaž noliegusi.
Ilggadējais Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, kurš bija amatā tolaik pirms 12 gadiem, Latvijas Radio pauda, ka turnīra piešķiršanu Katarai gan toreiz, gan šodien uzskata par kļūdu.
„Es no saviem vārdiem neatkāpjos un domāju, ka tā bija kļūda. Varbūt vajadzēja piešķirt Tuvajiem Austrumiem. Varbūt tur vajadzēja būt vairāku valstu kombinācijai nevis vienai pašai Katarai, bet arī šo valstu starpā ir dažādas domstarpības,” stāstīja Mežeckis, nenoliedzot, ka cīņā par tiesībām rīkot finālturnīru tiek pielietoti dažādi paņēmieni un norit ļoti aktīva interešu lobēšana. Mežeckis arī atgādināja, ka
gandrīz katru lielo turnīru pavada līdzīgas apsūdzības.
Nesen arī ilggadējais FIFA prezidents Blaters, kurš 2010. gadā paziņoja Katarai labvēlīgo lēmumu, intervijā Šveices medijiem atzina, ka turnīra piešķiršana Katarai bijusi kļūda.
Kataras problēmas ir visdažādākās – valstij faktiski no nulles bija jāizveido nepieciešamā futbola infrastruktūra un stadioni, kā arī viesnīcas un cita veida infrastruktūra čempionāta apkalpošanai. Būvniecībai tika piesaistīti desmitiem tūkstoši viesstrādnieku no Āzijas valstīm, savukārt Kataras virzienā regulāri sekoja apsūdzības par necilvēcīgiem darba un dzīves apstākļiem, kā arī zemām algām, kas robežojas ar mūsdienu verdzību.
Britu izdevums „The Guardian” pērn publicēja ziņojumu, norādot, ka Katarā kopš 2011. gada bojā gājuši aptuveni 6500 viesstrādnieku. Ziņojumā teiktais gan vairākkārt apšaubīts, jo nebūt ne visi nāves gadījumi saistīti ar Pasaules kausa stadionu būvniecību un citu infrastruktūru, taču Rietumu pasaulē neviens nenoliedz, ka šajos jautājumos ir ļoti nopietnas problēmas. Arī vairākas cilvēktiesību organizācijas dažādos ziņojumos norādīja uz necilvēcīgajiem darba apstākļiem Kataras svelmē un daudzām citām problēmām.
Fiksēti gadījumi, kad bojāgājušo strādnieku ģimenes tā arī neuzzina, kas noticis ar viņu tuvinieku Katarā.
Tāpat tiek atzīmēta Kataras nedraudzīgā attieksme pret cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju. Katarieši vismaz šim pārmetumam atbildēja ar aicinājumu respektēt viņu kā rīkotājvalsts tradīcijas un likumus, un rosināja Rietumus necensties uzspiest dažādas lietas.
Pieredzējušais futbola komentētājs, kā arī sporta un izklaides centra "Playoff Arena" vadītājs Ilvars Koscinkevičs uzsvēra, ka daudzie skandāli nopietni aizēno turnīra norisi.
„Tur nebija nekādu sportisku, loģisku apsvērumu. Manuprāt, tur bija tikai finansiāli apsvērumi. Skatoties uz stadioniem ar lielu ietilpību, piemēram, 80 tūkstošu vietu stadions, bet nav kluba, kam ikdienā tur spēlēt. Es atvainojos, kas tas tāds ir? Nemaz nerunājot par visiem šiem sliktajiem stāstiem, cik daudz cilvēku zaudējuši dzīvību. Tas aizēno ne tikai futbola sportisko pusi, bet arī morālo pusi,” uzskata komentētājs.
Lai arī turnīra oficiālas izmaksas nav publicētas, tiek lēsts, ka Katara ieguldījusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru,
izbūvējot stadionus, lielceļus, metro sistēmu, paplašinot lidostu. Salīdzinājumam – iepriekšējie Pasaules kausi, kas notika Brazīlijā un Krievijā, izmaksāja apmēram 10-14 miljardus dolāru katrs. Pasākumu organizators Raivis Pelšs vairāk nekā trīs gadus strādāja turnīra rīkošanā Katarā, un viņš Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā uzsvēra, ka Katarai šīs ir ilgtermiņa investīcijas, kas nav paredzētas tikai vienam turnīram.
„Visa tā būvēšana, tas nav tikai Pasaules kauss. Tas to ietver, bet tas nav tikai tas. Katara izpilda valsts vīziju par 2030. gadu. Tas iet tālāk par 2022. gadu. Lidostas paplašināšana, metro tīkls ar trim līnijām, divas atsevišķas tramvaju sistēmas, protams, astoņi stadioni – tas nav tikai tam vienam mēnesim, kad cilvēki sabrauks uz futbolu,” teica Pelšs.
Turnīra vajadzībām izmantos astoņus stadionus, kas atradīsies nepieredzēti tuvu cits citam – lielākais attālums starp diviem stadioniem ir 72 kilometri,
bet četri stadioni atradīsies Dohas tuvumā, 30 kilometru rādiusā, izskanot bažām par loģistiku. Uz turnīru ir pārdoti trīs miljoni biļešu un Katara gaida lielu viesu pieplūdumu. Lai nodrošinātu pietiekami daudz naktsmītņu, noīrēti vairāki kruīza kuģi, kas pārvērsti par peldošām viesnīcām. Izveidota arī tā saucamā līdzjutēju pilsētiņa, kur klajā, tuksnešainā laukā novietoti tūkstošiem vagoniņu ar divām guļvietām katrā. Lētākās naktsmītnes izmaksā ap 200 dolāriem par nakti.
Līdzjutējiem jārēķinās arī ar konservatīvās, islāmticīgās Kataras tradīcijām – vēl divas dienas pirms turnīra sākuma tika paziņots, ka stadionos tomēr nevarēs tirgot alkoholisku alu, lai gan tirgošanai bija paredzētas speciālas zonas. Bija paredzētas pat speciālas vietas, kur faniem atžirgt pēc spēles, lai neaizskartu vietējās sabiedrības konservatīvāko daļu, atrodoties publiskās vietās reibuma stāvoklī. Atbraukušie eiropieši jau paspēja pasūdzēties, ka puslitra glāze alus maksā 11-13 eiro, kas, protams, ir neadekvāti daudz. Stadionos gan būs pieejams bezalkoholiskais alus, taču prognozējams, ka FIFA šī miestiņa skandāla dēļ būs jātiesājas ar alus darītavu „Budweiser” – viņi par tiesībām tirgot alu Pasaules kausā samaksāja 75 miljonus dolāru. FIFA prezidents Džanni Infantino preses konferencē pirms paša turnīra sākuma gan taisnojās, ka fani pāris stundas varēs iztikt bez alus, savukārt viņa runa ieies vēsturē ne tajā labākajā gaismā.
Vietējie uz spēlēm varēs doties, par lētākajām biļetēm maksājot vien 11 eiro. Viesiem no ārzemēm biļetes, protams, ir krietni dārgākas – lētākās grupu turnīra biļetes pieejamas par 68-70 eiro.
Fināls vietējiem izmaksās 200 eiro, ārzemniekiem vismaz 600 eiro. Katara jau iepriekš uzņēmusi daudz pasaules līmeņa sacensību visdažādākajos sporta veidos, zināmā mērā iegūstot reputāciju kā banka, kas ar savu naudu vēlas panākt ietekmi teju visos augsta līmeņa sporta pasākumos – citviet pasaulē šo sporta veidu sacensības, piemēram, teniss, autosports/motosports, handbols un daudzi citi tiek iztirgotas kā karsti pīrādziņi, bet Katarā tribīnēs svilpojis vējš vai cilvēki laisti par simbolisku samaksu, lai aizpildītu skatītāju rindas. Jāpiezīmē, ka vairums no aptuveni 3 miljoniem Kataras iedzīvotāju etniski nav katarieši, bet gan iebraucēji.
Pasaules kauss futbolā tradicionāli norit jūnijā un jūlijā, bet Kataras klimatā tas nebija iespējams – vasaras mēnešos temperatūra var pārsniegt +45 grādu slieksni. Arī novembra vidū temperatūra tur ir ap +30 grādiem, bet stadioniem izstrādātas īpašas gaisa kondicionēšanas sistēmas, lai sargātu futbolistu un skatītāju veselību. Eiropieši pēc pirmajiem treniņiem Katarā atzīst, ka strādāt svelmē ir tiešām grūti, tiesa, komandas trenējas savās bāzēs, treniņlaukumos bez klimata kontroles sistēmas.
Turnīra rīkošana novembrī un decembrī būtībā uzskatāma par kļūdu labojumu, kā rezultātā jāaptur klubu sezona Eiropā.
Aizvadītajā nedēļas nogalē daudzviet vēl notika pēdējās klubu spēles pirms pauzes un izlasēm šoreiz ir ļoti ierobežots laiks, lai kopīgi trenētos un sagatavotos turnīram. Spēlētāji izlasēs ierodas dažādā kondīcijā un ar mikrotraumām. Traumas būtiski paplucinājušas teju visu izlašu pieteikumus. Leģendārais latviešu futbola komentētājs Anatolijs Kreipāns uzsvēra, ka Pasaules kausa sekas nopietni būs jūtamas sezonas turpinājumā, futbolistiem atgriežoties klubu rīcībā.
„Pirmā kategorija ir spēlētāji klubos, kuru valstis nespēlē Pasaules kausā un kuri nav izsaukti. Otrā kategorija ir tie, kas izstāsies pēc grupu turnīra. Trešā ir tie, kas aizies līdz galam un spēlēs pusfinālā un finālā. Tas ietekmēs sezonas turpinājumu, bet kā tas izskatīsies, tādas pieredzes līdz šim mums nav,” paskaidroja Kreipāns, atzīmējot atšķirīgu fizisko kondīciju un arī psiholoģisko fonu dažādu valstu spēlētājiem.
Pirms Pasaules kausa favorītiem allaž jāpieskaita pašreizējie čempioni – šajā reizē Francija.
Ja pirms četriem gadiem viņi bija neapšaubāmi turnīra favorīti un savu pārākumu pierādīja laukumā, tad šoreiz par Francijas spējām ir daudz jautājumu. Arī vēsture francūžiem nerunā par labu, proti, iepriekšējos trīs Pasaules kausos čempioniem titula aizstāvēšana beidzās grupu turnīrā – Itālija pēc triumfa 2006. gadā netika ārā no grupas 2010. gadā. Nākamajos turnīros tāds liktenis piemeklēja arī Spāniju un Vāciju – attiecīgi 2010. un 2014. gada Pasaules kausa uzvarētājus.
„Es Francijai paredzu ļoti grūtu turnīru. Viņiem ir supertalantīgi jaunie centra pussargi, tomēr, izkrītot tādiem vīriem kā Polam Pogbā un Ngolo Kantē, tas ir liels zaudējums. Tev var būt fantastiska uzbrukuma līnija, bet nepieciešami spēlētāji, kas uzbrucējiem pados lādiņus. Arī iepriekšējo turnīru pieredze liecina, ka čempioniem nākamajā Pasaules kausā iet ļoti grūti un prognozēju, ka francūžiem šis turnīrs būs neveiksmīgs,” teica Koscinkevičs.
Pirms turnīra sākuma par galvenajiem favorītiem bukmeikeri izvirza Brazīlijas futbolistus.
Brazīlieši uz Pasaules kausu dodas ar ārkārtīgi dziļu, talantīgu un meistarīgu sastāvu, kādu pat allaž spēcīgajai Brazīlijai neizdodas savākt tik bieži. Anatolijs Kreipāns brazīļus sauc par galvenajiem favorītiem, bet atgādina, ka lielisks sastāvs uz papīra ne vienmēr nozīmē rezultātus laukumā.
„Brazīlija ir tik stipra, cik stipra tā sen nav bijusi. Fantastiska uzbrukuma līnija un uzbrūkošie pussargi, divi no labākajiem Anglijas Premjerlīgas vārtsargiem. Brazīlija nav uzvarējusi 20 gadus, kāpēc lai viņi nepaņemtu savu sesto kausu,” retoriski vaicāja Kreipāns.
Ar šo Pasaules kausu, visticamāk, noslēgsies vesela ēra pasaules futbolā.
Ļoti iespējams, tas būs Lionela Mesi un Krištianu Ronaldu pēdējais lielais izlašu turnīrs. Abi futbolisti dēvē ne tikai par savā paaudzē labākajiem, bet arī par labākajiem spēlētājiem visā futbola vēsturē. Ar izlasēm abiem nav grandiozu panākumu – katram pa vienam sava kontinenta čempiontitulam. Ja Portugāle Pasaules kausā pieskaitāma komandām, kas elpos pakausī galvenajiem favorītiem, cenšoties izmantot savas iespējas, tad Argentīna, tāpat kā Brazīlija, tiek minēta starp galvenajām favorītēm, apskatniekam Agrim Suveizdam uzsverot, ka Argentīna šajā turnīrā nebūs tikai „Mesi un pārējie”.
„Argentīnu šoreiz tiešām var pieskaitīt galvenajiem favorītiem nevis šīs komandas vēstures dēļ, bet skatoties uz pašreizējo sastāvu. Es gribētu teikt, ka šī ir spēcīgākā Argentīna 10-15 gadu laikā ar labiem, motivētiem spēlētājiem visās līnijās. Iepriekš viņiem bija fantastiska uzbrukuma līnija, bet pārējais mazliet atpalika,” norāda Suveizda.
Lielas ambīcijas izcīnīt Pasaules kausu kā allaž būs Anglijas valstsvienībai,
taču angļi šovasar Nāciju līgā pamatīgi buksējuši un viņus moka traumas, īpaši aizsargu līnijā. Jauna ēra sākusies 2014. gada čempionei Vācijai – ilggadējā trenera Joakima Lēva vietā stājies Hansi Fliks. Vācijai uz papīra ir potenciāls saraut gabalos jebkuru – uzbrukuma līniju veido pieredzējušais Tomass Millers, arī Seržs Gnabrī, Lerojs Sanē, jaunais supertalants Džamals Musiala, Kajs Havercs, 2014. gada fināla varonis Mario Gēce. Arī pārējās līnijās vāciešu sastāvs ir starp labākajiem visā turnīrā, taču viņu sniegums bijis ļoti nestabils, turklāt ir nopietni jautājumi par smailes uzbrucēja un malējo aizsargu pozīcijām.
Nekad nedrīkst aizmirst Spāniju, kā arī Nīderlandi – oranžie izgāzās un nekvalificējās iepriekšējam Pasaules kausam, bet šogad viņi ir atpakaļ. Lieli mērķi ir Beļģijai, kas apveltīta ar individuāli ārkārtīgi spožiem talantiem – Kevinu de Bruini, Romelu Lukaku, Juri Tielmansu, Edenu Azāru, Tibo Kurtuā un citiem, bet izlase savu cerēto potenciālu līdz galam lielajos turnīros tā arī nav realizējusi. Tumšo zirdziņu lomās, kas var pārsteigt, visbiežāk piemin Dāniju, Šveici, arī Senegālu un ASV.
Šī būs pēdējā reize, kad finālturnīrā spēlēs 32 komandas – 2026. gadā Kanādā, ASV un Meksikā par futbola galveno balvu cīnīsies jau 48 valstu izlases.
Pirmo reizi vēsturē Pasaules kausa spēles apkalpos arī daiļā dzimuma tiesneses – trīs tiesnešu asistentes un trīs galvenās tiesneses, tostarp Francijas tiesnese Stefānija Frapāra, kura pērn uzraudzīja Latvijas un Nīderlandes izlašu spēli kvalifikācijas ciklā. Pasaules kausa ieguvējus futbolā uzzināsim 18. decembra vakarā, kad notiks finālmačs Losailas stadionā ar 80 tūkstošiem skatītāju vietu.
